Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Kad cauri iet, tad vajaga savārīt ozola mizas un iedzert. /M. Ķaupelis, Nīca./ Ja zobi sāp un kust, tad ar ozola lapu tēju trīsreiz jāizskalo mute, tad zobi paliek stipri kā zirgi. /Jg Salgalē./ LFK 214, 326

Ņems no senču gudrībām

Atliek tikai ieklepoties vecmammas klātbūtnē, kad priekšā jau tiek likta gaiļbiksīšu vai pelašķu tēja un vakarā pirms gulētiešanas ome spītīgi zeķē bāž svaiga sīpola ripiņas – nākšot par labu. Daži par to vīpsnā, citi tic uz vārda, bet nu arī pētnieki ir gatavi ielūkoties senču zinībās, lai tām dotu zinātnisku pamatojumu. Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē.

Asinis var apturēt ar pelašķu lapām, kas tik smalki saberztas, ka sula šķīst, vēsta no Lubānas puses nācis latviešu tautas ticējums. Šādas tautā pazīstamas atziņas būs pamats, lai Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI) turpmākajos gados, ieguldot piecus miljonus eiro, attīstītu jaunu pētniecības virzienu un izveidotu fitoķīmijas centru. Mērķis ir pētīt Latvijas ārstniecības augus, kas palīdzētu radīt jaunas zāles. Izpētot latviešu tautas ticējumus, apkopoti tur minētie augi, piemēram, kumelīte, pelašķis, sīpols, un pētnieki to ārstnieciskajām spējām meklēs zinātnisku pamatojumu un izmantojumu.

OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Maija Dambrova SestDienai stāsta, ka ideja radusies jau iepriekš, bet pirms gada sadarbība sākta ar Rīgas Stradiņa universitātes doktoranti Ingu Sīli. Viņa savā doktora disertācijā pētīja latviešu tautas ticējumus, kas turpmāk jau būs pamats zinātnieku darbam laboratorijās. Jūtams, ka abas zinātnieces ar šo ideju ir aizrāvušās. Dambrova vēl piebilst: tas ir ne tikai forši, bet pavisam nopietni.

Nav homeopātija

2015. gadā Nobela prēmiju medicīnā saņēma 86 gadus vecā ķīniete Tu Dzjou- dzjou, kura atklājusi zāles – artemisinīnu, kas ievērojami samazinājis malārijas pacientu mirstības līmeni. Savā atklājumā viņa izmantojusi Ķīnas tradicionālo medicīnu, un viela izdalīta no augiem.

OSI direktors Osvalds Pugovičs SestDienai zina stāstīt, ka Ķīnā un Indijā šī joma ir attīstīta, jo senā kultūra ir ļoti labi dokumentēta. Vienlaikus ir arī spēcīgs mārketings, kas apgalvo, ka Senās Ķīnas medicīna ir kaut kas ļoti īpašs, savukārt Eiropā par senču tradīcijām ir piemirsts. Ārstniecības drogu saraksts, kas pieļauts humānajā medicīnā, ir krietni īsāks, nekā ir ārstniecības augu. Jautājums – pārējie objektīvi nav pelnījuši būt šajā sarakstā, vai arī pētnieki tik tālu nav tikuši? Iespējams, iepriekš bijuši kādi tehnoloģiski šķēršļi, kuru šobrīd vairs nav. Šajā sakarā zinātnieki lieto divus jēdzienus – fitoķīmija un etnofarmakoloģija. Fitoķīmija pēta augu sastāvu un tajos esošo ķīmisko vielu pārvērtības. Piemēram, aspirīns kādreiz nebija tabletēs, bet gan vītola mizā. Šajā jomā ik gadu zinātnisko publikāciju skaits sasniedz trīs tūkstošus. Iepriekš cilvēki varēja tikai secināt, ka rodas vēlamais efekts, savukārt tagad ir arī tehnoloģiskās iespējas, lai to pārbaudītu. Ķīmijas laboratorijās iespējams izpētīt konkrētas molekulas augos, pat ja meklētā viela tajos ir ļoti zemā koncentrācijā. Pirms kāda laika institūtā pētīti pat kartupeļi, kuros ir benzodiazepīni, kas faktiski ir miega zāles. Tomēr secināts – vielas koncentrācija ir tik minimāla, ka, lai dabūtu mazākās tabletītes efektu, vajadzētu izdzert trīs litrus svaigu kartupeļu sulas. Miegs tad vairs nebūtu ne prātā. Bet, ja ir zināms, ko no auga vēlas izvilkt, nepieciešama tehnoloģija un ķīmija. 

Savukārt etnofarmakoloģija saistīta ar tautas medicīnas līdzekļu zinātnisko izpēti. Izmantojot tradicionālās zināšanas par bioloģisko iedarbību, pētnieki mēģina sa
prast, kura viela vai vielu kombinācija ir tā, kas šo iedarbību izraisa. Tāpēc nav korekti šajā gadījumā runāt par homeopātiju, par ko cilvēki nereti iedomājas, izdzirdējuši par dabas vielām. Dambrova kā piemēru min urīndzenošās tējas, kas tiešām dod efektu un nebūt nav pieskaitāmas pie homeopātiskajiem līdzekļiem – tādā gadījumā tējā būtu palikuši tikai vielas nospiedumi, jo homeopātijā veido ļoti lielus atšķaidījumus un vajadzīgajām vielām ir superzema koncentrācija. Tas ir ticības jautājums, vai tik zemā koncentrācijā vispār ir iespējams iegūt efektu. 

Diemžēl attiecībā uz homeopātiju Latvijā ir terminoloģisks juceklis, un daļa cilvēku ar to saprot jebkurus augu ekstraktus, uzskata institūta direktors. Atšķirībā no homeopātijas šeit runa ir nevis par atšķaidīšanu, bet koncentrēšanu. Piemēram, ķiplokā ir pretvīrusu vielas, vītola mizā ir pretiekaisuma viela, turklāt tādā koncentrācijā, kas ir daudz augstāka nekā homeopātijā, tomēr zemāka nekā tabletēs.

Zināms arī par zaļajām pelašķu lapām, kas satur asinis recinošas vielas, un ar tām, pieliekot pie brūces, iespējams apturēt asiņošanu. Tādējādi iespējama tāda vielas koncentrācija, kas faktiski ir zāles, bet nāk no dabas, ne laboratorijas. Ķīmiski sintezēt šādas vielas ir ļoti grūti, bet iegūt no dabas – salīdzinājumā vienkāršāk. 

Vairāk par šo tēmu lasiet žurnāla SestDiena 10.-16.marta numurā! 

Top komentāri

Apse
A
Lai izdodas!
Senais
S
Iespējams, tur slēpjas bagātības, kas Latvijas vārdu var nest pasaulē... Kamēr tas būs svarīgāk palīdzību sirgstošiem un baidos, ka pārāk daudziem tas tā ir, ies kā pa celmiem.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Pēda, kas paliek

Šoreiz sākšu ar nedaudz provokatīvu jautājumu – kā jūs teiktu, kas ir Latvijas nacionālais sporta veids? Nu, tāds, kas katram te dzīvojošajam ir asinīs jau līdz ar piedzimšanu, un, pat ja profesion...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata