Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Andis Sedlenieks

Salu jautājuma atgriešanās?

Pagājušās nedēļas beigās – 2. martā – Argentīna oficiāli informēja Lielbritāniju, ka lauž 2016. gadā ar Londonu parakstīto sadarbības līgumu par Malvinu (Argentīnas nosaukums) jeb Folklenda (britu nosaukums) salu ekonomiskās attīstības jautājumiem.

Spriedze ap Kišiņevu un Tiraspoli

Pēdējo dažu nedēļu laikā saasinājusies spriedze Moldovā un separātiskajā Piedņestrā, tostarp izskanot bažām, ka Krievija šajā nelielajā valstī varētu plānot apvērsumu. Cik pamatoti ir šie apgalvojumi, vai iespējama karadarbības sākšanās arī Moldovā, un kamdēļ šī valsts ieņem tik unikālu vietu postpadomju valstu vidū?

Kādas vīzijas ēnas puses

Indijas galvaspilsētā Ņūdeli aizvadītā 20 ekonomiski attīstītāko jeb G20 valstu ārlietu ministru tikšanās kļuva par kārtējo cīņu lauku starp rietumvalstu un attīstības valstu politiķiem.

Igaunijas vienotie digitālie standarti

Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.

Ne gluži miera iniciatīvas

Iepriekšējās nedēļas nogalē Ķīna publiskoja savu konflikta Ukrainā noregulējuma plānu. Dokuments sastāv no 12 vispārīgiem punktiem, bet tā galvenais vēstījums ir par nepieciešamību abām pusēm pārtraukt karadarbību un sākt sarunas bez iepriekšējiem priekšnosacījumiem.

Optimistiskie, pesimistiskie un vēl citi scenāriji

Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Un tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija.

Kara gads Ukrainā

Krievijas pērn 24. februārī sāktais iebrukums, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai Ukrainas vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šajā karā.

Teherānas izvēle

Krievijas izvērstās karadarbības Ukrainā dēļ maz uzmanības pēdējās dienās tika pievērsts notikumam, kas jau ir atstājis un turpinās atstāt ietekmi uz dažāda mēroga ģeopolitiskajiem procesiem, – Irānas prezidenta Ebrāhīma Raisī oficiālajai vizītei Ķīnā, pirmajai pēdējo 20 gadu laikā.

Krievija paaugstina likmes

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, vakar sakot runu valsts Federālajai sapulcei (Krievijas parlamenta abu palātu deputātiem un valsts augstākajām amatpersonām, kā arī lūgtajiem viesiem), lika saprast, ka Maskava ir gatava kā ilgai karadarbībai Ukrainā, tā ilgstošai ģeopolitiskai konfrontācijai ar Rietumiem.

Irāna un reģionālās kaislības

Turcijā un Sīrijā piedzīvotās postošās zemestrīces, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču dramatiska diplomātisko attiecību pasliktināšanās starp Teherānu un Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem ar bezpilota lidaparātiem, kā arī Irānas iekšpolitiskā nestabilitāte ietekmē gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju.

Ģeopolitiski piemirstās Filipīnas

Februāra sākumā Klusā okeāna salu valsti Filipīnas apmeklēja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, un par šīs vizītes rezultātu kļuva viņa paziņojums par ASV bruņoto spēku piekļuves Filipīnu militārajiem objektiem paplašināšanu. Dažas dienas vēlāk savukārt izskanēja ziņa par sadursmi starp Filipīnu un Ķīnas karakuģiem Dienvidķīnas jūrā, kur abām šīm valstīm ir teritoriālas pretenzijas.

Cīņa par Āfrikas labvēlību

Divas viena otrai sekojušas Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova diplomātiskās turnejas Āfrikas valstīs ir kārtējais atgādinājums par to, kāda cīņa rit starp lielvalstīm par Āfrikas valstu simpātijām un ietekmi šajā kontinentā.

Postošās zemestrīces un to pēcgrūdieni

Turciju un Sīriju 6. februārī vienu pēc otras piemeklēja divas – 7,8 un 7,5 balles pēc Rihtera skalas stipras – zemestrīces, kā arī vairāk nekā simts šo zemestrīču pēcgrūdienu. Saskaņā ar pesimistiskākajām aplēsēm katastrofas upuru skaits pārsniegs pat 20 tūkstošus cilvēku, bet ekonomiskie zaudējumi būs mērāmi vairākos desmitos miljardu eiro. Turklāt zemestrīces jau kļuvušas par nozīmīgu faktoru ne tikai Turcijas iekšpolitikā, bet arī lielajā ģeopolitikā.

Ģeopolitika kaimiņu attiecību aizsegā

Janvārī Spāniju apmeklēja Francijas delegācija ar valsts prezidentu Emanuelu Makronu priekšgalā, bet par vizītes rezultātu kļuva jaunas starpvalstu jeb Barselonas vienošanās parakstīšana, kuras ietvaros tiek regulēts būtībā viss Parīzes un Madrides attiecību spektrs.

Jauna aukstā kara aerostats

Par pēdējo dienu vienu no galvenajiem kā ASV iekšpolitiskajiem, tā starptautiskās politikas notikumiem kļuva Ķīnas aerostata jeb gaisa balona parādīšanās ASV debesīs, pie kam aerostats nesteidzīgi pārlidoja virkni ASV militāro objektu.

Amerikas šaujamieroču lāsts

Tikai šā gada janvārī vien ASV jau piedzīvotas 52 masu apšaudes, kurās gājuši bojā astoņdesmit septiņi, bet dažādas pakāpes ievainojumus guvuši 213 cilvēki. Kopējais nošauto cilvēku skaits ASV mēneša laikā sasniedz gandrīz 3,6 tūkstošus. Šāda situācija lielvalstī turpinās jau gadiem, bet risinājums joprojām ne tikai nav atrasts – tas nav pat saskatāms.

Lielo Tuvo Austrumu daudzstūris

Vakar Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) apsūdzēja Izraēlu 29. janvārī notikušā bezpilota lidaparātu uzbrukumā vienam no valsts militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem valsts vidienes pilsētā Isfahānā. Uzbrukumā būtiski postījumi netika nodarīti, taču, tā kā tas notika uzreiz pēc Irānas vidienē piedzīvotās zemestrīces, atsevišķi plašsaziņas līdzekļi pasteidzās paziņot pat par liela mēroga kara sākšanos.

Lielo projektu konkurence

Vispirms Covid-19 pandēmija, bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielā mērā novērsis uzmanību no Eiropas Savienības (ES) stratēģijas Globālie vārti (The Global Gateway), kurai nepelnīti tiek pievērsts ļoti maz vērības.

Īpašais tribunāls Krievijai

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma īpašu rezolūciju, prasot izveidot tribunālu Krievijas izdarīto noziegumu Ukrainā sodīšanai. Tostarp EP deputāti prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu. Cik reāla ir iespēja, ka šāds tribunāls tiešām varētu tikt izveidots, it īpaši ņemot vērā, ka šāda veida rezolūcijām ir tikai rekomendējošs, nevis obligāts raksturs?

Izaicinājums Rietumu valūtām

Izskanēja divas ziņas par plāniem, kas īstenošanas gadījumā var atstāt ļoti lielu ietekmi uz globālo ekonomiku un ģeopolitiku.

Ziemeļatlantijas alianse un Korāns

Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.

Tuvojas klimata "karstā" fāze

Klimatologi lielākoties paredz, ka 2023. gadā globālā mērogā palielināsies dažādu klimatisko kataklizmu un dabas katastrofu skaits. Tostarp tiek pieļauts, ka globālā sasilšana dažu tuvāko gadu laikā var kļūt "nekontrolējama". Kamdēļ tā, un vai no kataklizmām tomēr iespējams izvairīties?

Aizmirstais Etiopijas karš

Krievijas iebrukuma Ukrainā un ap Taivānu valdošās spriedzes dēļ ievērojami mazāk ievērības piesaista fakts, ka pasaulē turpinās arī virkne citu konfliktu, kas ir prasījuši tūkstošiem cilvēku dzīvību, kā arī noveduši pie humānajām katastrofām.

Apliecinājums stratēģiskām izmaiņām

Galvenokārt izmaiņām Japānas aizsardzības koncepcijā un valsts militāri stratēģiskajiem plāniem bija veltīta aizpagājušā gada oktobrī par Japānas premjerministru kļuvušā Fumio Kisidas pirmā turneja pa vadošo rietumvalstu galvaspilsētām, kas noslēdzās šīs nedēļas sākumā.

Japānas bruņoto spēku atgriešanās

Īsi pirms gadumijas – decembra vidū – Japānas valdība atbalstīja jaunu Nacionālās drošības koncepcijas redakciju. Tas ir izlēmīgs solis ceļā uz atteikšanos no Tokijai tradicionālās aizsardzības un pašierobežošanas politikas, ko nācās pieņemt pēc Otrā pasaules kara beigām, un de facto paredz pilnvērtīgu bruņoto spēku atjaunošanu. Tostarp plānota arī militāro izdevumu paaugstināšana līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē: Japāna dažu gadu laikā kļūs par valsti ar trešajiem lielākajiem militārajiem izdevumiem pasaulē. Ko šāds solis nozīmē pašai Japānai un ko globālā mērogā?

Baltijas ceļa tēvs Savisārs

Gada sākumā pēdējā gaitā Igaunijā tika izvadīts Edgars Savisārs – cilvēks ar nozīmīgu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, akcijas Baltijas ceļš idejas autors, bijušais Igaunijas Tautas frontes līderis un pārejas valdības premjerministrs Igaunijas neatkarības atgūšanas periodā no 1990. līdz 1992. gadam. Vēlāk viņš kļuva par ietekmīgās Centra partijas vadītāju. Tomēr, lai arī savas neatlaidības un citu īpašību dēļ par Degunradzi iedēvētais Savisārs tiek uzskatīts par Igaunijas neatkarības galveno arhitektu, viņš bija pretrunīgs politiķis. Domājams, ka pilnā mērā Savisāra paveikto būs iespējams izvērtēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.

Sīrijas trīspusējā vienošanās

Kā vēsta aģentūra Reuters, šā mēneša vai, iespējams, pat šīs nedēļas laikā ir gaidāma Turcijas, Sīrijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās. Turklāt, lai arī tikšanās datums nav zināms, nekādu šķēršļu tās ceļā nav – nosaukt konkrētu laiku un vietu (lai gan tikai retais šaubās, ka tā būs Maskava) kavē vienīgi fakts, ka turpinās darba kārtības saskaņošana.

Nepilnīgi atvērtās robežas

Iepriekšējās nedēļas beigās Ķīna oficiāli atvēra ceļotājiem pirms trim gadiem cīņas ar Covid-19 pandēmiju ietvaros slēgtās valsts robežas.