Vispirms Covid-19 pandēmija,
bet pēc tam Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielā mērā
novērsis uzmanību no Eiropas
Savienības (ES) stratēģijas
Globālie vārti (The Global
Gateway), kurai nepelnīti tiek pievērsts ļoti
maz vērības.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) pieņēma īpašu rezolūciju, prasot izveidot tribunālu Krievijas izdarīto noziegumu Ukrainā sodīšanai. Tostarp EP deputāti prasa Krievijas politisko un militāro vadību saukt pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu. Cik reāla ir iespēja, ka šāds tribunāls tiešām varētu tikt izveidots, it īpaši ņemot vērā, ka šāda veida rezolūcijām ir tikai rekomendējošs, nevis obligāts raksturs?
Pēc tam, kad pagājušajā sestdienā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā notika akcija, kuras laikā Dānijas galēji labējās, antiislāmiskās partijas Stingrais kurss līderis Rasmuss Paludans demonstratīvi sadedzināja Korānu, iespēja, ka Zviedrija un arī Somija tuvāko mēnešu laikā oficiāli pievienosies Ziemeļatlantijas aliansei, ir kļuvusi atklāti mazticama.
Klimatologi lielākoties
paredz, ka 2023. gadā
globālā mērogā
palielināsies dažādu
klimatisko kataklizmu un
dabas katastrofu skaits.
Tostarp tiek pieļauts, ka
globālā sasilšana dažu
tuvāko gadu laikā var kļūt
"nekontrolējama". Kamdēļ
tā, un vai no kataklizmām
tomēr iespējams izvairīties?
Krievijas iebrukuma Ukrainā un ap Taivānu valdošās spriedzes dēļ ievērojami mazāk ievērības piesaista fakts, ka pasaulē turpinās arī virkne citu konfliktu, kas ir prasījuši tūkstošiem cilvēku dzīvību, kā arī noveduši pie humānajām katastrofām.
Galvenokārt izmaiņām Japānas aizsardzības koncepcijā un valsts militāri stratēģiskajiem plāniem bija veltīta aizpagājušā gada oktobrī par Japānas premjerministru kļuvušā Fumio Kisidas pirmā turneja pa vadošo rietumvalstu galvaspilsētām, kas noslēdzās šīs nedēļas sākumā.
Īsi pirms gadumijas – decembra vidū – Japānas valdība atbalstīja jaunu Nacionālās drošības koncepcijas redakciju. Tas ir izlēmīgs solis ceļā uz atteikšanos no Tokijai tradicionālās aizsardzības un pašierobežošanas politikas, ko nācās pieņemt pēc Otrā pasaules kara beigām, un de facto paredz pilnvērtīgu bruņoto spēku atjaunošanu. Tostarp plānota arī militāro izdevumu paaugstināšana līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta, kas nozīmē: Japāna dažu gadu laikā kļūs par valsti ar trešajiem lielākajiem militārajiem izdevumiem pasaulē. Ko šāds solis nozīmē pašai Japānai un ko globālā mērogā?
Gada sākumā pēdējā gaitā Igaunijā tika izvadīts Edgars Savisārs – cilvēks ar nozīmīgu ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanā, akcijas Baltijas ceļš idejas autors, bijušais Igaunijas Tautas frontes līderis un pārejas valdības premjerministrs Igaunijas neatkarības atgūšanas periodā no 1990. līdz 1992. gadam. Vēlāk viņš kļuva par ietekmīgās Centra partijas vadītāju. Tomēr, lai arī savas neatlaidības un citu īpašību dēļ par Degunradzi iedēvētais Savisārs tiek uzskatīts par Igaunijas neatkarības galveno arhitektu, viņš bija pretrunīgs politiķis. Domājams, ka pilnā mērā Savisāra paveikto būs iespējams izvērtēt tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.
Kā vēsta aģentūra Reuters, šā mēneša vai, iespējams, pat šīs nedēļas laikā ir gaidāma Turcijas, Sīrijas un Krievijas ārlietu ministru tikšanās. Turklāt, lai arī tikšanās datums nav zināms, nekādu šķēršļu tās ceļā nav – nosaukt konkrētu laiku un vietu (lai gan tikai retais šaubās, ka tā būs Maskava) kavē vienīgi fakts, ka turpinās darba kārtības saskaņošana.
Pastāv dažādi un ļoti pretrunīgi viedokļi par šobrīd pasaulē notiekošajiem ģeopolitiskajiem
procesiem, un tas ietekmē gan aizvadītā gada nozīmīgāko ģeopolitisko un ekonomisko
notikumu novērtējumu, gan redzējumu par to, kas pasauli gaida jaunajā, 2023. gadā. Kādēļ
tiek uzskatīts, ka globālā mērogā uz nezināmu laiku iestājies nenoteiktības periods, un
kādas ir ticamākās prognozes par 2023. gadā gaidāmajām tendencēm?
Īsi pirms gadumijas, 29. decembrī, pēc ilgas cīņas ar vēzi 82 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Edsons Arantiss du Nasimentu – visā pasaulē pazīstams kā Pelē jeb futbola karalis. Vienīgais trīskārtējais Pasaules kausa futbolā ieguvējs, neskaitāmās aptaujās atzīts par visu laiku izcilāko futbolistu, Starptautiskās Olimpiskās komitejas par gadsimta sportistu pasludinātais Pelē bija arī liela mēroga sabiedriskais un politiskais aktīvists. Tā dēļ žurnāls Time 1999. gadā viņu atzina arī par vienu no simt XX gadsimta svarīgākajām personībām
ASV Kongresa Pārstāvju palāta (apakšpalāta) pirmoreiz simts gadu laikā saskārusies ar situāciju, kad ne tikai pirmajā, bet pirmajās četrās (iespējams, šobrīd arī vēl vairākās) balsošanas kārtās nav izdevies ievēlēt jaunā sastāva palātas priekšsēdētāju (spīkeru), par kādu tradicionāli kļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas līderis Pārstāvju palātā.
Gada pašā sākumā Brazīlijā ar
vērienu tika aizvadīta trešo
reizi valsts prezidenta amatā
ievēlētā kreisā politiķa Luisa
Inasiu Lulas da Silvas inaugurācijas ceremonija.
Aizvadītā gada nozīmīgāko personu reitingus decembrī publiskoja uzreiz divi ietekmīgi plašsaziņas
līdzekļi – žurnāls Time un izdevums Politico. Abi par cilvēku, kura darbība 2022. gadā atstājusi
vislielāko ietekmi uz sabiedrības noskaņojumu, politiskajiem procesiem utt. (Time gadījumā – visas
pasaules, Politico – Eiropas mērogā), atzina Krievijas iebrukumam pakļautās Ukrainas prezidentu
Volodimiru Zelenski. Nav šaubu, ka viņš šos pagodinājumus tiešām ir pelnījis, lai gan, visticamāk,
pats minētos titulus labprātāk apmainītu pret papildu palīdzību Ukrainai.
Kad Romas pāvests Francisks nesen Spānijas izdevumam ABC
sniegtā intervijā nodēvēja
Krievijas iebrukumu Ukrainā
par trešo pasaules karu, piebilstot, ka neredz "konflikta
izbeigšanu īstermiņa perspektīvā", jo "karā
jau ir iesaistītas vairākas puses un tam
[karam] ir globāls raksturs", viņš neko
nepārspīlēja, drīzāk pat pretēji.
Aizejošais 2022. gads nešaubīgi ieies vēsturē kā ievērojamu ģeopolitisko satricinājumu vai pārmaiņu sākuma gads. Lai arī tādi procesi kā deglobalizācija, rietumu un pirmām kārtām jau ASV hegemonijas noliegšana, starptautisko institūtu iespēju un ietekmes mazināšanās, alternatīvu jeb nerietumu politisko un ekonomisko institūciju izveide u. c. rit jau aptuveni pēdējās desmitgades garumā, Krievijas iebrukums Ukrainā kļuva par to lūzuma punktu, pēc kura šie procesi sāka daudzkārt paātrināties.
Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā radījis jautājumus ne tikai par
atsevišķu amatpersonu darbību un konkrētiem lēmumiem, bet arī visu
Eiropas Savienības institūciju uzraudzību līdz šim un nākotnē.
Rietumvalstu plašsaziņas līdzekļu uzmanība vakar bija pievērsta Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska vizītei ASV – pirmajai viņa ārvalstu vizītei pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā –, bet Ķīnas laikrakstu pirmajās lappusēs bija redzami valsts līdera Sji Dzjiņpina un Krievijas eksprezidenta un ekspremjera Dmitrija Medvedeva kopīgie foto. Savukārt Krievijas preses uzmanības centrā atradās valsts prezidenta Vladimira Putina un aizsardzības ministra Sergeja Šoigu uzstāšanās šīs valsts Aizsardzības ministrijas kolēģijā.
Krievijas prezidenta Vladimira
Putina vizīte Baltkrievijā un
sarunas ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko,
visticamāk, liecina par to, ko šie
politiķi cenšas noliegt – par
Baltkrievijas aizvien ciešāku iekļaušanu
Krievijas ekonomiskajā un politiskajā telpā,
oficiāli noformētu kā apvienotā valsts.
Nesenā notiesāto apmaiņa starp ASV un Krieviju izsaukusi plašu ažiotāžu dažādu
iemeslu dēļ, un turpinās sarunas par vēl citu pilsoņu varbūtēju nogādāšanu dzimtenē.
Kuri būs nākamie sarakstā, gan vēl nav skaidrs, jo iespējas ir vairākas.
Kārtējo reizi saasinoties spriedzei etnisko serbu apdzīvotajos Kosovas ziemeļos, Kosovas vadība oficiāli paziņoja par pieteikuma dalībai Eiropas Savienībā (ES) nosūtīšanu uz Briseli. Paralēli Eiropas Parlaments (EP) un ES šobrīd prezidējošā valsts Čehija vienojās par atbalstu bezvīzu režīma ar Kosovu ieviešanai, kas gan iespējams tikai ar visu ES dalībvalstu piekrišanu.
Par ne tikai iepriekšējās nedēļas,
bet acīmredzami arī ievērojami
lielāka mēroga notikumu lielajā
ģeopolitikā kļuva Ķīnas Tautas
Republikas priekšsēdētāja Sji
Dziņpiņa trīs dienas ilgā oficiālā
vizīte Saūda Arābijā.
Lai gan vairākums valstu Covid-19 vairs neuzskata par
pārmērīgu apdraudējumu, koronavīruss pasaulē nav pasludināts
par uzveiktu, vēl neļaujot šai slimībai pāriet sezonālu vai lokālu
epidēmiju statusā. Kādēļ tā, un kad tad šādu uzvaru varēs svinēt?
Ietekmīgajā izdevumā Foreign Affairs nupat tika publicēts plašs Vācijas kanclera Olafa Šolca raksts The Global Zeitenwende. How to Avoid a New Cold War in a Multipolar Era (Globālais pagrieziena punkts. Kā izvairīties no jauna aukstā kara daudzpolārā laikmetā), kurā izklāstīts Vācijas redzējums par Berlīnes un apvienotās Eiropas vietu un lomu daudzpolaritātes laikmetā.
Eiropas Savienības (ES) valstu panāktā vienošanās noteikt cenu griestus Krievijas naftas eksportam 60 ASV dolāru par barelu apmērā, kas ir tikai nedaudz mazāk par Krievijas eksporta markas Urals cenu, ir raisījusi neizpratni Austrumeiropas un Baltijas valstīs, kuras vēlējās, lai cenu griesti būtu ievērojami zemāki. Vienlaikus aiz šāda lēmuma (šādiem cenu griestiem) atrodas pamatota, lai arī Austrumeiropai ne īpaši pieņemama loģika.
Jauns Covid-19 uzliesmojums Ķīnā, kura dēļ valstī nu jau aptuveni nedēļu tiek fiksēti inficēšanās antirekordi, novedis pie ilgstošiem un stingriem ierobežojumiem, bet tie – pie lielākajiem nemieriem šajā valstī kopš 1989. gada, kad Tjaņaņmeņas laukumā Pekinā notika vērienīgi studentu protesti.
Kā liecina pēdējās Skotijā veiktās
sabiedriskās domas aptaujas,
pēc tam, kad Lielbritānijas
Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka iespējamais referendums par Skotijas neatkarības
pasludināšanu, jā tāds tiks rīkots bez Londonas piekrišanas, būs nelikumīgs, ir palielinājies neatkarības piekritēju skaits, viņu daļai
Skotijas iedzīvotāju vidū pārsniedzot 50%.
