Klauss Švābs vienmēr ticis uzskatīts par kontrastu cilvēku. No vienas puses, viņš atbilst visiem gluži vai klasiskajiem priekšstatiem par Vācijas un vāciski runājošās Eiropas daļas tā saucamajiem birģeriem. Nācis pasaulē pārtikušā ģimenē, ieguvis lielisku inženiera izglītību, pārņēmis ģimenes biznesu, apprecējis savu sekretāri, veiksmīgi vadījis biznesu un nodevis to tālāk mantojumā tuviniekiem. Arī pēc personiskajām īpašībām viņa atbilstība klasiskajiem priekšstatiem par šādu cilvēku ir gluži vai pilnīga – klīst pat leģendas, ka Švābs bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem varējis izsniegt "vilka pasi" savam darbiniekam, piemēram, par to, ka pēdējais novietojis savu automašīnu bosam paredzētajā stāvvietā, vai citu līdzīgu "necieņas izrādīšanu".
No otras puses, Klauss Švābs ir cilvēks, kura ideāli gana jūtami atšķiras no klasisko birģeru pasaules redzējuma. Multimiljonārs un katolis Švābs nekad nav slēpis, ka par savu skolotāju un paraugu uzskata 1999. gadā aizsaulē aizgājušo Brazīlijas arhibīskapu Elderu Kamaru – vienu no pazīstamākajiem "katoliskā sociālisma" un "atbrīvošanas teoloģijas" sludinātājiem. Aiz pirmā no šiem terminiem slēpjas virknes sociālisma ekonomikas (jeb sociālās valsts) elementu savienošana ar kristīgo ētiku un principiem, bet aiz otra – viedoklis, ka tradicionāli konservatīvajai katoļu baznīcai aktīvi jāizmanto mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju sasniegumi.
Visbeidzot ir arī trešais un šajā gadījumā pats galvenais aspekts – Švāba sabiedriskās aktivitātes un viņa tēls publiskajā telpā. Vienkāršais vācu inženieris un birģeris Švābs vairāk nekā pirms pusgadsimta – 1971. gadā 33 gadu vecumā – izdomāja, nodibināja un nemainīgi vada pasākumu, kas gadu desmitiem ir ticis uzskatīts par labāko un produktīvāko biznesa, varas un sabiedrības sadarbības formātu – Pasaules Ekonomikas forumu Davosā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 7. - 13. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!