Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Guntars Gūte

Stukāna negods

Pēdējā laikā Ģenerālprokuratūras vārds ne visai pozitīvā gaismā tiek locīts divu dažādu notikumu kontekstā, taču, manuprāt, abas šīs lietas nedara godu ne Ģenerālprokuratūrai kopumā, ne arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam. Proti, runa ir par vairākus gadus senu notikumu Latgales pusē, kad policija veica kratīšanu sirmgalves īpašumā, kuras laikā nogrieza, sakrāmēja maisos un aizveda visas kundzes piemājas dārzā augušās pārtikas kaņepes, jo nez kādēļ likumsargiem kaņepes acīmredzot šķita "narkotiski aizdomīgas".

Populisma gaisotnē

Kardināli saasinoties Rietumu pasaules attiecībām ar Krieviju tās īstenotās agresijas pret Ukrainu dēļ, daudzu pasaules, bet jo īpaši Eiropas, valstu dienaskārtībā viens no aktuālākajiem jautājumiem ir atteikšanās no Krievijas energoresursiem: dabasgāzes, naftas, oglēm. Ekonomisko attiecību saraušanas sākšanas sekas mēs jau redzam šodien, ieskatoties pirkumu čekos, rēķinos un arī naudas makos, kuru saturs šodien izsīkst daudz straujāk.

Bordāna kalambūrs nonācis finiša taisnē

Saeima ceturtdien skatīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) un viņa partijas biedru virzītos grozījumus Pilsonības likumā, kas regulētu Latvijas pilsonības atņemšanas procedūru.

Savādais Latvijas dzelzceļa iepirkums

Laikā, kad valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izjūt aizvien nopietnākas finanšu grūtības, tostarp ik pa laikam spiests atlaist darbiniekus, uzņēmums ir gatavs pārmaksāt par sliežu ceļu modernizācijas projektu 5–10 miljonus eiro, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.

Slepus gatavotu atbalstu var saņemt arī Daugavpils Lokomotīvju remontu rūpnīca

Izskatīšanai valdībā tiek virzīts likumprojekts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas un tirgus pārorientācijas atbalsta likums, kurā minētie atbalsta mehānismi paredz sniegt finansiālu atbalstu krīzes skartajiem dažādu jomu, arī farmācijas, metālapstrādes, būvniecības, uzņēmumiem. Lēmumprojektu valdība varētu skatīt jau otrdien.

Dabasgāzes tirgus nākotnes bildē vēl daudz nezināmo

Par to, kā atteikšanās no Krievijas gāzes ietekmēs Baltijas valstu un Somijas gāzapgādes reģionu un ko nepieciešams pilnveidot, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu.

Šogad Rīgā plānoti 140 kruīza kuģi

Pēc teju pilnīga klusuma iepriekšējos divos gados 2022. gadā kruīzu kompānijas Baltijas jūrā steidz atgūt iekavēto, kas samērā lielus izaicinājumus paredz arī Rīgas ostai un Latvijas tūrisma industrijai, jo atbilstoši pašreizējiem plāniem galvaspilsētas ostā vienas vai divu dienu vizīti pieteikuši 140 kruīza kuģi, kas uz Rīgu kopumā atvedīs ap 130 tūkstošiem tūristu.

Aicina koordinēti pārvaldīt krīzi

Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA) paudusi aicinājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam izveidot stratēģisko krīzes vadības darba grupu tranzīta sektoram ar galveno mērķi nodrošināt Latvijas valsts kritiskās infrastruktūras darbības nepārtrauktību – tādā veidā sekmējot Latvijas drošību un ekonomikas attīstību.

Bordāns neredz Ždanoku?

Pašreizējie ģeopolitiskie apstākļi attieksmē pret Ukrainas karu neparedz starptoņus. Ir melnbalts izšķiršanās laiks. Taču ne visi to saprot. Latvijas Krievu savienība (LKS) publiskajā retorikā ir izvēlējusies laipošanas taktiku. Labākajā gadījumā LKS joprojām izvairās skaidri definēt attieksmi pret Krievijas agresiju, turklāt atsevišķās niansēs, šķiet, pat turpina spēlēt Kremļa pusē.

Ļoti dārgie brāķdari

Ticami, ka tuvākajā laikā valsts tiks iesūdzēta tiesā par Covid-19 pandēmijas laikā pieņemtajiem diskriminējošajiem lēmumiem, nosakot pārmērīgus ierobežojumus lielajiem tirdzniecības centriem.

"Šobrīd notiek darbs"

Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) ir viens no tiem politiķiem, kurš degvielas cenu straujā kāpuma kontekstā turpina uzturēt retoriku, ka šo sadārdzināšanos nekādā ziņā nedrīkst amortizēt ar nodokļu mazināšanu, bet tā vietā esot jārod iespēja ar mērķētiem atbalstiem daļu nodokļos iekasētās naudas novirzīt tām sabiedrības grupām, kuru apstākļi cenu pieauguma laikā kļūst spiedīgāki.

Smilšu vētra rātsnamā

Nepaspēja vēl aizmirstībā ieslīgt Rīgas domes nespēja tikt galā ar sniegu aizvadītajā ziemā, kad pār rātsnamā sēdošo pašpasludināto "pārmaiņu koalīciju" sāka velties galvaspilsētas ielās biezā slānī esošais sāls un smilšu maisījums. Patiesībā gan ir mazliet skarbāk – šis veselībai bīstamais maisījums apdraud visus, kuri ikdienā pārvietojas pa Rīgu, īpaši kājāmgājējus un velosipēdistus.

Solījumu nepildīšanas ērai jābeidzas

Par politiķu atbildības mērīšanu, kā arī par savām iecerēm un mērķiem ar jauno Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, uzņēmēju Andri Biti sarunājas Guntars Gūte.

Autoceļu būvdarbus var nesākt

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai.

Ar šantāžu prasa naudu

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas.

Vieni paši krīzi nepārvarēs

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Augstprātības cena

Strauji uzlecot degvielas cenām,kam cieši blakus virmo neiepriecinošās prognozes par energoresursu cenu būtisko kāpumu, diezgan loģiski, ka Latvijā daudz tiek apspriesta ideja par nodokļu likmju terminētu pazemināšanu, lai amortizētu cilvēkiem dārdzības pieaugumu, tostarp piebremzējot arī citu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu.

Pārbarotie liekuļi

Diemžēl nekādu pārsteigumu neradīja Saeimas vairākuma vakardienas lēmums noraidīt opozīcijas deputātu priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi amortizētu straujo degvielas cenu pieaugumu.

"Profesionāļa" jaunie izaicinājumi

Krievijas agresija Ukrainā teju pilnībā aizēnojusi Covid-19 pandēmijas krīzi, un, šķiet, tikpat kā nepamanīts Latvijā palicis Valsts kontroles (VK) starpziņojums par revīziju Vai Veselības ministrijas (VM) īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?.

Pilnīgi noteikti mainīsies pasaule, mainīsies tirgi

Par Krievijas agresijas izraisītajām sekām pasaules un Latvijas ekonomikai un mūsu gatavību strauji un efektīvi piemēroties jaunajiem apstākļiem Guntars Gūte sarunājas ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA).

Uzrunāt, nevis runāt

Pēdējās dienās daudzi ir izcēluši Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunas paša tautai, Eiropai un visai pasaulei saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un, šķiet, tieši no viņa būtu vērts mācīties gan mūsu, gan Eiropas politiķiem, kā precīzi, tieši, emocionāli un cilvēciski saprotami runāt ar visu sabiedrību laikā, kad Krievijas agresijas dēļ cilvēki mēdz nostāties diametrāli pretējās pusēs.

Nepalaist garām iespēju

Nekļūšu oriģināls, paužot, ka pēdējo dienu notikumi – Krievijas iebrukums Ukrainā – ir uz visiem laikiem ne tikai kardināli izmainījuši pasaules ģeopolitisko situāciju, bet arī diezgan skaidri iezīmē, ka arī pasaules ekonomikā procesi un notikumi būtiski mainās jau šobrīd. Diezgan ticami, ka lielākās pasaules daļas valstu, varbūt iekavētā, tomēr šobrīd ļoti vērtīgā rīcība vismaz tuvākajā nākotnē izslēgs Krievijas lielo nozīmi no daudziem pasaules globālajiem ekonomiskajiem procesiem, kamēr vien tās autoritārais līderis Vladimirs Putins un viņam pietuvinātie pārvaldīs Krieviju.

Biomasas pārspīlētais zaļums

Kopš Rīgas domes (RD) lēmuma noteikt aizliegumu individuālo gāzes apkures katlu uzstādīšanai Rīgā, diskusijas gan par šo – pagaidām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas apturēto – lēmumu turpina pieaugt, tostarp arī par domnieku izvirzīto argumentu, ka gāze ir fosilais kurināmais un attiecīgi ir kaitīgāks apkārtējai videi nekā malka, granulas, šķelda vai siltumsūkņi.

Grindeks akciju sāgā sekos turpinājums

Lai gan šā gada 13. janvārī stājās spēkā spriedums SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor prasībā pret a/s Grindeks akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par valsts pensiju speciālajam fondam it kā radīto zaudējumu atlīdzināšanu 1,9 miljonu eiro apjomā, tomēr pirmšķietami izskatās, ka šis strīds nebūt nav beidzies ar pašreizējo spēkā esošo spriedumu un sagaidāma vēl viena tiesāšanās.

Saprāta balss Saeimā

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakar noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā", kas ļauj secināt, ka vismaz vēlēšanu gadā parlamentārieši nolēmuši rīkoties saprātīgi un lieki nekaitināt savus vēlētājus – nodokļu maksātājus, kas finansē viņu algas. Atgādināšu, ka pērn prezidents nāca klajā ar iniciatīvu atjaunot valsts ministra posteni, kuri būtu īpaši pilnvaroti pārvaldīt tādu jautājumu risināšanu un virzību, kuros ir iesaistītas vairākas nozaru ministrijas vai izpildvaras institūcijas, argumentējot ar to, ka šā iemesla dēļ arī daudzu pārnozaru jautājumu risināšana nesokoties. Tieši tādēļ būtu nepieciešami īpaši pilnvaroti valsts ministri, kuri koordinētu starpnozaru projektu virzību.

Gāzes katlu cepināšana Rīgā

Savdabīgu lēmumu pašās pēdējās pagājušā gada dienās pieņēma Rīgas dome (RD), apstiprinot saistošos noteikumus par siltumenerģijas ražošanas veidu izvēli – lai gan dokumenta nosaukums ir visai nevainīgs un daudziem pat neko neizsakošs, realitāte izrādījās pavisam cita.

Strausa politika

Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skatīja 210 125 pilsoņu iesnieguma Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās virzību, kurā izskanēja kārtējā runas pērle no valsts pārvaldes birokrāta, – komentējot sabiedrības aktualizēto problēmu bērniem saņemt atbilstošu zobārsta palīdzību akūtās situācijās, Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā Andis Paeglītis to raksturoja kā "ne tik kliedzošu", izņemot dažus atsevišķus gadījumus, vēsta LETA