Par to, kāpēc bremzējas valsts pārvaldes reforma, Guntara Gūtes saruna ar Valsts kancelejas direktora vietnieci valsts pārvaldes jautājumos Initu Pauloviču.
Skarbus secinājumus izdarījusi Valsts kontrole (VK) revīzijā par 2017. gadā valdības apstiprinātā Valsts pārvaldes reformu plāna realizāciju. Lai gan definētais mērķis bija veidot efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, revīzijā konstatētais liek secināt, ka daļa noteikto darbības rādītāju sasniegti, taču kopumā reforma nebija pārvaldīta efektīvi. Turklāt termina "reformas" lietojums radīja lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet tās nav notikušas.
Pagājušajā nedēļā atļāvos paust kritisku ironiju par valsts pārvaldes vēlmi visus iespējamos procesus tik ļoti birokratizēt un salikt visādos instrukciju rāmjos, ka beigās nav jābrīnās par faktu, ka sabiedrība, proti, nodokļu maksātāji, vispār nesaprot, ar ko un kādēļ ikdienā nodarbojas valsts pārvalde. Taču nodokļu maksātāju barotā ierēdniecība nelika ilgi vilties un šonedēļ atkal "iepriecina" ar kārtējo birokrātijas šedevru.
Par Kriminālprocesa likuma problemātiskajām normām aizdomīgas naudas konfiscēšanā Guntars Gūte sarunājas ar advokātu biroja Fort partneri zvērinātu advokātu Sandi Bērtaiti.
Šobrīd ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē pastiprina cīņu pret vienu no plašākajām cilvēku atkarībām – smēķēšanu. Dažādās valstīs tiek īstenota atšķirīga politika – no pilnīga aizlieguma plāniem līdz salīdzinoši liberāliem nosacījumiem tabakas un nikotīna izstrādājumu izplatīšanās jomā.
Vakar elektroniskajā pastā saņēmu ierastos ikdienas sūtījumus no valdības preses dienesta, un manu uzmanību pievērsa viens konkrēts sūtījums, kas sevī ietver gluži vai proletariāta laikmeta uzsaukumu "darbaļaudīm". Proti, jau e-pasta nosaukums bija intriģējošs – "Jaunā kārtība palīdzēs mērķtiecīgāk plānot valsts iestāžu darbību". Protams, virsraksts aicināt aicināja atvērt gan pievienoto preses relīzi, gan arī konkrēto normatīvo aktu ar nu jau diezgan birokrātisku nosaukumu "Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju un novērtē tās ieviešanu".
Neveiklu situāciju pagājušajā nedēļā piedzīvoja premjers Krišjānis Kariņš, publiski izsakoties, ka sabiedrība nevarot mūžīgi uzturēt uzņēmējdarbību, īpaši, ja tā neesot pieprasīta. Protams, šī sašutuma vētru izraisījusī frāze ir jāskata LTV notikušās intervijas kopējā kontekstā, un tomēr jāpiekrīt gan uzņēmēju, gan citu nodokļu maksātāju paustajam, ka tas skanēja aizvainojoši no personas, kuru tiešā veidā ar saviem samaksātajiem nodokļiem uztur gan uzņēmēji, gan pārējie nodokļu maksātāji.
Par situāciju izglītības jomā un nevienlīdzīgo valdības attieksmi pret visiem nozarē strādājošajiem Guntars
Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.
Tūlīt būs pagājis jau vairāk nekā pusgads pēc Konkurences padomes (KP) skaļā paziņojuma "būvnieku karteļa" izmeklēšanas lietā, nolemjot sodīt desmit būvniecības uzņēmumus par KP ieskatā īstenotajiem brīvas konkurences nosacījumu pārkāpumiem un aizliegtu vienošanos īstenošanu.
Premjers Krišjānis Kariņš, pieminot 1991. gada barikādes, vakar videouzrunā akcentēja sabiedrības milzīgo saliedētību toreiz, faktiski ar kailām rokām stājoties pretī "līdz zobiem bruņotiem" PSRS militāro vienību kaujiniekiem.
Par smēķēšanas kaitīgumu sabiedrības veselībai un nespēju vai negribēšanu valstiski mazināt šī netikuma
izplatību Guntars Gūte sarunājas ar pneimonologu profesoru Alvilu Kramu.
Piesakoties balstvakcīnai, telefonsarunā ar operatori nejauši
uzzināju, ka šīs potes apliecinājumam nederēs līdzšinējais kvadrātkods jeb QR kods par pamata
vakcināciju. Iespējams, milzīgās
informācijas gūzmā nebiju pamanījis šo
niansi, ka tā sauktajam būsterim ir nepieciešams jauns apliecinājums un līdzšinējais pēc
tā termiņa beigām vairs nebūs derīgs. Tas
nozīmē, ka ikvienam balstvakcinētajam vai
nu jānolādē viedierīcē, vai jāizdrukā no
vietnes Covid19sertifikats.lv jauns sertifikāts
Par valdības nespēju profesionāli pārvaldīt krīzi un uzņēmēju prognozēm šim gadam Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Pirms dažiem gadiem aktualizējoties idejai par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu brīvai konkurencei, iesaistot tajā arī privātos uzņēmējus, tika paustas bažas, ka rezultātā kritīsies pakalpojuma kvalitāte valstī kopumā, bet izmaksas nesamazināsies.
Par klupšanas akmeņiem valsts īpašumu pārvaldīšanā un efektīvā valsts budžeta naudas izlietošanā Guntars Gūte sarunājas ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli.
Ikvienam senioram jāļauj justies svarīgam un aprūpētam gan ikdienā, gan īpaši svētkos, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver starptautiskā sociālās aprūpes uzņēmuma Senior Group pārstāve Baltijas valstīs Diāna Gžibovska.
Darba specifikas dēļ arī aizejošajā gadā regulāri sekoju amatpersonu un politiķu rīcībai, lēmumiem un komunikācijai ar sabiedrību saistībā ar Covid-19 radītās veselības un ekonomikas krīzes seku mazināšanu. Lai gan politiķi nevēlas atzīt, ka "kovidhaoss" divu gadu garumā galvenokārt ir viņu kļūdu un diezgan lielas neprasmes bēdīgais rezultāts, tomēr, manuprāt, reālā bilde skaidri to parāda ar ļoti daudziem piemēriem.
Par situāciju Rīgā un valstī kopumā, kā arī partijas Gods kalpot Rīgai nākotnes plāniem un izaicinājumiem ar partijas vadītāju Oļegu Burovu sarunājas Guntars Gūte.
Absolūti skaidrs, ka jau kopš Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un viņa vietnieka Viļņa Ķirša demisijas pieprasījuma idejas rašanās opozīcijai nebija pat visniecīgāko šaubu, ka publiski skaļais apvērsuma mēģinājums Rīgas domē lemts sagrāvei. Tomēr tikpat skaidrs, ka patiesais mērķis bija panākt skaļas publiskas paskandalēšanās iespēju, un tā arī pilnā apjomā izdevās.
Visvairāk skatītais videoklips internetā Latvijā nupat varētu būt ar Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka, visticamāk, nejauši pasprukušo nu jau leģendāro frāzi 13. decembra protesta pasākuma laikā par celtniekiem un Satversmes lasīšanu: "… ja celtnieki sāk Satversmi lasīt, tad arī rodas interpretācijas, kā jūs izprotat…"
Par E.lieta platformas ieviešanas procesu, jaunās sistēmas priekšrocībām un ieguvumiem Guntaram Gūtem stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Savdabīgi vērot, kā politiķi aizvien aktīvi izsaka viedokļus un pārdomas par tēmām, par kurām, diezgan ticami, viņiem ir visai maz zināšanu un kompetences. Tādas pārdomas raisīja premjera Krišjāņa Kariņa šonedēļ paustā iniciatīva Covid19 apkarošanas jomā.
Par nākamgad gaidāmajām izmaiņām ar nekustamo īpašumu saistītu datu pieejamības jomā ar Valsts zemes dienesta vadītāju Vitu Narnicku sarunājas Guntars Gūte.
Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā
apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram
Monvīdam Zelčam nespēju
pamatot pēkšņo lēmumu
grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt
tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu
lietas skatīšanas tiesā. Tāpat
prokurora atsevišķas rīcības
un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par
centieniem novilcināt lietas
izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi
Ar Eiropas Attīstības bankas padomes (Council of Europe Development Bank, CEB) reģionālo projektu vadītāju Latvijā, Lietuvā un Somijā Diānu Bertjē sarunājas Guntars Gūte.
Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tādi esot būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.