Vispirms gribu pajautāt lauksaimnieku prognozes saistībā ar nule piedzīvoto lielo salu – vai un kā tas būs ietekmējis augu kultūras? Ir pamats bažām par zaudējumiem? No otras puses – patiesībā jau Latvijai vēsturiski gaisa temperatūra 24 līdz 28 grādi zem nulles nav nekas ārkārtējs, vienīgi bažas bija, ka uz aukstuma pieaugumu viss sniegs bija nokusis. Par laimi gan, salam pieņemoties spēkā, sniegs atkal uzsniga.
Patiesībā arī es ļoti labi atceros no saviem skolas gadiem – visu laiku bija tas jautājums, vai būs tie mīnus 25 grādi, kad var neiet uz skolu. Pārsvarā bija ļoti tuvu tam un reizēm pārsniedza, un tad bija tā lielā laime, ka varēja palikt mājās. Respektīvi, manā bērnībā šādas ziemas bija normāla parādība – daudz sniega un liels sals, un bija brīnums, ja tas sniegs un sals nebija. Bet, runājot par šābrīža situāciju, jau tajā brīdī, kad sals uznāca, aptaujātie speciālisti pauda, ka lielākā problēma ir kailsals. Bet, par laimi, lielākajā daļā valsts teritorijas uzsniga aptuveni 5–10 centimetru bieza sniega kārta. Tomēr no speciālistu teiktā saprotu, ka rezultāts, ko redzēsim, proti, vai sals būs radījis postījumus, jebkurā gadījumā būs pavasarī, kad arī zināsim – ir vai nav slikti. Ja gadījumā kaut kas būs gājis bojā, tad tajā brīdī arī sapratīsim, cik ir slikti. Bet šobrīd to precīzi prognozēt nav iespējams.
Sliktāk ir tad, ja laikapstākļi ir mainīgi – sals, atkusnis un atkal sals. Tas ir daudz sliktāk nekā šobrīd, kad zeme sasala u
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 10. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00