Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Rūta Kesnere

Latvija cer nekrist kaunā(7)

Šogad jau ceturto reizi kopš 2011.gada Eiropas Komisija (EK) Latvijai sniegusi savas rekomendācijas par vairākām politikas jomām - nodokļu politiku, enerģētiku, augstāko izglītību un zinātni, sociālo palīdzību, tieslietām. Šīs rekomendācijas nav uztveramas kā formāli ieteikumi, kurus var arī neņemt vērā, jo to ieviešana ir priekšnoteikums ES struktūrfondu apguvei.

Vai veselībai tiks sociemaksas?

Viens no aktuālākajiem jautājumiem nākamā gada budžeta kontekstā ir finansējuma palielināšana veselības aprūpei. Par nepietiekamo naudas daudzumu sistēmā nu jau satraucas ne tikai pacientu organizācijas un arodbiedrība, bet arī politiķi. Tieši tāpēc Saeimas deputātes un bijušās labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) vadītā darba grupa ir nākusi klajā ar jaunu priekšlikumu par veselības aprūpes finansēšanu, kas paredz tai novirzīt zināmu daļu no sociālajām iemaksām. Pret to jau iebildis labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Jomas ekspertu skatījums arīdzan ir pretrunīgs.

Latvija cer nekrist kaunā

Šogad jau ceturto reizi kopš 2011. gada Eiropas Komisija (EK) Latvijai sniegusi savas rekomendācijas par vairākām politikas jomām - nodokļu politiku, enerģētiku, augstāko izglītību un zinātni, sociālo palīdzību, tieslietām. Šīs rekomendācijas nav uztveramas kā formāli ieteikumi, kurus var arī neņemt vērā, jo to ieviešana ir priekšnoteikums ES struktūrfondu apguvei. Ministriju ierēdņi atzīst, ka rekomendācijas nosaka darba prioritātes un reformu virzību.

Nodokļu likmes varēs grozīt tikai vienu reizi gadā

Turpmāk nodokļu likmes varēs grozīt ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā, paredz grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas vakar tika apstiprināti valdībā. Finanšu ministrija uzskata, ka tādējādi nodokļu politika kļūs stabilāka un prognozējamāka. Jāatgādina, ka tieši nodokļu sistēmas prognozējamība ir viena no būtiskākajām Latvijas uzņēmēju un arī ārvalstu investoru prasībām.

Parādus noslēpt neizdosies(24)

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Kad maksājumu vēsture kā uz delnas

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Papildu 105 miljoni eiro

Viena no galvenajām veselības aprūpes aktualitātēm ir 2015. gada veselības budžeta sagatavošana. Uz papildu finansējumu cer gan veselības aprūpes nozare, gan pacienti. Par būtiskākajām prioritātēm papildu finansējuma piešķiršanai izvirzīta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības vairošana un medicīniskā personāla atalgojuma paaugstināšana. Pieejamības jomā galvenais ir rindu un pacientu līdzmaksājumu mazināšana, kā arī finansējuma palielināšana kompensējamiem medikamentiem. Jāpiebilst, ka Latvijā ir vienas no augstākajām pacientu iemaksām Eiropas Savienībā.

Latvijas zinātnes spožums un posts

Teju pēc nedēļas, 6. oktobrī, tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti medicīnā. Tas ir gana nopietns iemesls, lai analizētu, kas notiek ar Latvijas zinātni, īpaši medicīnas jomā.

Valsts neļaus uzkrāt vairāk par 6%

Strādājošo pašreizējās sociālās iemaksas otrajā pensiju līmenī (4% no gada ienākumiem) ir pārāk mazas, salīdzinot ar 16% iemaksu pensiju pirmajā līmenī, lai spētu nodrošināt adekvātu pensiju vecumdienās. Iemaksas otrajā līmenī būtu palielināmas vismaz līdz 8% vai pat 10%. Šādu atziņu Dienai pauda ekonomikas pētnieks profesors Arnis Sauka. Savukārt citi aptaujātie eksperti iemaksu palielināšanu uzskata teju par nereālu, jo tad nebūs iespējams nodrošināt pietiekamu līdzekļu apjomu pensiju pirmajā līmenī, no kura tiek maksātas pensijas pašreizējiem pensionāriem.

Maskavas pārmetumi Baltijai izsauc nožēlu(156)

Krievija pirms 4. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vēlas šķelt Latvijas sabiedrību un vairot atbalstu sev tīkamiem politiskiem spēkiem. Tā Dienas aptaujātie eksperti skaidro Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīna Dolgova nedēļas nogalē paustos izteikumus, ka Krievija necietīšot Baltijā, tajā skaitā Latvijā, notiekošos "rupjos uzbrukumus" krievu valodai un šeit valdošajai rusofobijai.

Maskavas pārmetumi Baltijai izsauc nožēlu

Krievija pirms 4. oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām vēlas šķelt Latvijas sabiedrību un vairot atbalstu sev tīkamiem politiskiem spēkiem. Tā Dienas aptaujātie eksperti skaidro Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīna Dolgova nedēļas nogalē paustos izteikumus, ka Krievija necietīšot Baltijā, tajā skaitā Latvijā, notiekošos «rupjos uzbrukumus» krievu valodai un šeit valdošajai rusofobijai.

Ukrainas bijušais vēstnieks ASV: Putins šo karu neuzvarēs(29)

"Putins šajā karā neuzvarēs, vienīgais jautājums - cik daudz upuru tas prasīs," intervijā Rūtai Kesnerei pauda bijušais Ukrainas vēstnieks ASV Olehs Šamšurs, kurš uzsver nepieciešamību pēc daudz stingrākas rietumu rīcības.Kā jūs vērtējat, vai panāktais pamiers Ukrainas austrumos ir reāls solis pretī situācijas atrisinājumam?Situācija Ukrainas austrumos kardināli mainījās augusta beigās, kad sākās tieša Krievijas regulārās armijas agresija.

Enerģijas taupīšanas grūtās izvēles

No neiespējamās misijas līdz enerģētiskās neatkarības garantam - tik plašs ir viedokļu spektrs par Eiropas Savienības (ES) 2012. gadā pieņemto Energoefektivitātes direktīvu, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Tās būtība ir pasākumu kopums, lai ES enerģijas patēriņu līdz 2020. gadam samazinātu par 20%.

Ar otru izplatītāko nāves cēloni jācīnās - 2015. pasludināts par Pretvēža gadu(3)

Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, otrs izplatītākais nāves cēlonis tūlīt pēc asinsrites slimībām ir ļaundabīgie audzēji. Latvijas īpatnība ir tā, ka mums ir viens no augstākajiem rādītājiem ielaisto audzēju, kuri diagnosticēti jau pēdējās stadijās, skaita ziņā. Lai situāciju mainītu un panāktu, ka onkoloģiskās saslimšanas tiek atklātas pēc iespējas agrāk, 2015. gadu Veselības ministrija (VM) ir pasludinājusi par Pretvēža gadu.

Veselības aprūpei jākļūst pieejamākai(11)

Īsi pirms vēlēšanām aicinājām veselības nozarē strādājošās nevalstiskās organizācijas dalīties savā skatījumā par galvenajiem paveicamajiem darbiem, kas būtu jāīsteno nākamajai valdībai un Saeimai. Visās atbildēs dominē divas galvenās prioritātes - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšana, jo pašlaik varot runāt par tās "deficītu", un arī būtisks palielinājums kompensējamajiem medikamentiem, bez kuriem jebkura ārstēšana tiek vērtēta kā teju bezjēdzīga.

Izgudrojam mēs, pelna citi

Nereti patentus un tātad arī milzīgus finansiālus ieguvumus par Latvijas zinātnieku izgudrojumiem iegūst ārvalstu kompānijas. Iemesls vienkāršs - idejas ceļam līdz patentētam izgudrojumam nepieciešama ļoti liela naudas summa. Zinātnieki uzskata, ka šajā procesā jāpiedalās valstij ar publisko finansējumu, savukārt citi eksperti domā, ka tas ir privātā sektora lauciņš, jo risks ir gana liels, un galvenās valsts funkcijas šajā jomā būtu sakārtota likumdošana un publiskās infrastruktūras nodrošināšana.

Iegūst noderīgus padomus

Latvija 2015. gadā gatavojas pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Igaunija par šīs ietekmīgās organizācijas dalībvalsti kļuva jau 2010. gadā. No tā pozitīvi ieguvumi ir arī mūsu kaimiņvalsts veselības aprūpes sistēmai.

Veselības aprūpei jākļūst pieejamākai

Īsi pirms vēlēšanām aicinājām veselības nozarē strādājošās nevalstiskās organizācijas dalīties savā skatījumā par galvenajiem paveicamajiem darbiem, kas būtu jāīsteno nākamajai valdībai un Saeimai. Visās atbildēs dominē divas galvenās prioritātes - veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšana, jo pašlaik varot runāt par tās «deficītu», un arī būtisks palielinājums kompensējamajiem medikamentiem, bez kuriem jebkura ārstēšana tiek vērtēta kā teju bezjēdzīga.

2015. būs Pretvēža gads

Latvijā, tāpat kā visā pasaulē, otrs izplatītākais nāves cēlonis tūlīt pēc asinsrites slimībām ir ļaundabīgie audzēji. Latvijas īpatnība ir tā, ka mums ir viens no augstākajiem rādītājiem ielaisto audzēju, kuri diagnosticēti jau pēdējās stadijās, skaita ziņā. Lai situāciju mainītu un panāktu, ka onkoloģiskās saslimšanas tiek atklātas pēc iespējas agrāk, 2015. gadu Veselības ministrija (VM) ir pasludinājusi par Pretvēža gadu.

Baltijas lauksaimnieku cīņas

Baltijas lauksaimnieki ir nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, eiroparlamentāriešiem un vēlas tikties klātienē ar lauksaimniecības komisāru, lai skaidrotu savu nostāju saistībā ar Krievijas noteikto embargo Eiropas Savienībā (ES) ražotām pārtikas precēm. Trīs galvenās prasības ir - soda naudu atcelšana par piena kvotu pārsniegšanu, valsts intervences cenu paaugstināšana un eksporta subsīdiju paaugstināšana.

Baltijas lauksaimnieku cīņas

Baltijas lauksaimnieki ir nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, eiroparlamentāriešiem un vēlas tikties klātienē ar lauksaimniecības komisāru, lai skaidrotu savu nostāju saistībā ar Krievijas noteikto embargo Eiropas Savienībā (ES) ražotām pārtikas precēm. Trīs galvenās prasības ir - soda naudu atcelšana par piena kvotu pārsniegšanu, valsts intervences cenu paaugstināšana un eksporta subsīdiju paaugstināšana.

Zināmi Liepājas metalurga pircēju kandidāti

Maksātnespējīgā metalurģijas giganta Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers ir parakstījis nodomu protokolu ar diviem potenciālajiem uzņēmuma pircējiem - Krievijas miljonāram Igoram Šamisam piederošo Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu United Group, kuram pieder metāla ražotne Čehijā, un Ukrainas uzņēmumu KVV Group.

Riska nauda starptautiskajam biznesam

Inovatīviem uzņēmumiem ar starptautiskas izaugsmes potenciālu, kas orientēti uz eksportu, bet kam trūkst naudas biznesa sākšanai vai attīstībai, viena no reālākajām iespējām iegūt finansējumu ir riska kapitāla piesaiste. Ieguvumi ir finansējums bez ķīlas un privātā nodrošinājuma, ko pieprasa komercbankas, savukārt relatīvais zaudējums - 20% līdz 50% uzņēmuma daļu atdošana riska kapitālistam, kurš tās pārdod vidēji pēc pieciem līdz septiņiem gadiem saskaņā ar tā brīža tirgus novērtējumu.

Cer atjaunot ticību bankām(13)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī intervijā Rūtai Kesnerei.  

Tapis plāns vietējo ražotāju atbalstam

Astoņpadsmit dienas pēc Krievijas ieviestā embargo pārtikas precēm no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras atbalstīja sankcijas pret Krieviju, Latvijas valdība ir izstrādājusi pasākumu plānu, kā atbalstīt vietējos ražotājus.

papildināts (16:01) - Dūklavs: Ja Krievija liegs ievest šprotes, Latvija zaudēs 38 miljonus eiro(110)

Gadījumā, ja Krievijas noteiktā pārtikas embargo aizlieguma sarakstā nonāktu arī šprotes, valsts ciestu 38 miljonus eiro tiešajos zaudējumos, savukārt bez darba paliktu pārdesmit tūkstoši cilvēku, šodien žurnālistiem atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS)."Ja Krievija sankcijas paplašinātu vēl arī ar šprotēm, tas būtu mums par sliktu apmēram 38 miljonu apmērā - tas būtu vēl klāt pie vairāk nekā 53 miljoniem eiro, kas patlaban aprēķināti zaudējumos," sacīja ministrs.

Latvija – nevienlīdzības līdere Eiropā(135)

Nule kā klajā nācis jaunākais Apvienoto Nāciju Organizācijas izdotais Ziņojums par cilvēces attīstību (Human Development Report), kurā Latvija ieņem 48. vietu starp 187 valstīm. Tiesa, savā valstu grupā – Ļoti augstu attīstītas valstis – Latvija ieņem priekšpēdējo vietu, aiz sevis atstājot vien Argentīnu.