Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) atzīst, ka atšķirībā, piemēram, no skandalozā politiķa Vladimira Žirinovska izteikumiem K. Dolgova paustais nav traktējams kā amatpersonas subjektīvais viedoklis un ir Krievijas oficiālā nostāja. Tomēr ĀM nekādā veidā uz šo paziņojumu nereaģēs, jo «neesot vērts piesārņot publisko telpu».
«Kārtējo reizi esam spiesti konstatēt, ka K. Dolgova paziņojumiem nav nekādas saistības ar patieso situāciju Latvijā. Īpašu nožēlu raisa Krievijas ierastā prakse maskēt patiesu argumentu un faktu trūkumu ar no konteksta izrautiem viedokļiem, manipulējot ar respektētu starptautisku institūciju pārstāvju sacīto. K. Dolgovs tāpat kā citas Krievijas amatpersonas ar pārmetumiem citiem mēģina paslēpt neapmierinošo cilvēktiesību situācijā pašā Krievijā, nomākt starptautiskās sabiedrības kritiku par Krievijas agresiju Ukrainā, kā arī kavēt sabiedrības integrācijas procesus Latvijā,» uzsver ĀM pārstāvis Kārlis Eihenbaums.
Lai gan kontekstā ar Ukrainā notiekošo šāda veida paziņojumi izklausās biedējoši, Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Andis Kudors un politologs Kārlis Daukšts atgādina, ka šādi Krievijas paziņojumi nav nekas jauns, jo kaimiņvalsts tā dēvēto tautiešu politiku jau kopš 2006. gada izmanto kā savas propagandas ieroci un ar līdzīgiem paziņojumiem nāk klajā ik pa laikam. Pašreizējos izteikumus A. Kudors saista gan ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, gan Latvijas aktīvo pozīciju Ukrainas jautājumā - šādi paziņojumi ir savdabīgs lielās kaimiņvalsts sods par mūsu nostāju un atbalstu Ukrainai. Krievijas mērķis esot Latviju starptautiski padarīt par slikto piemēru cilvēktiesību jomā, lai tad, kad Krievijai tiek pārmests par demokrātisko brīvību apspiešanu, tā kā pretargumentus varētu minēt Latvijas «slikto praksi».
Arī K. Daukšts piekrīt ĀM nostājai, norādot, ka Latvijai nekā īpaši reaģēt uz šādiem Krievijas paziņojumiem nevajag, jo tāds ir to mērķis - sēt bažas un satraukumu sabiedrībā un pētīt reakciju.
Eksperti tāpat uzsver, ka Krievija absolūti nav ieinteresēta integrētas sabiedrības izveidē Latvijā, jo tad tās tautiešu politika nedos vēlamo rezultātu. Kaimiņvalsts mērķis ir šķelt Latvijas sabiedrību pēc etniskā principa un uzkurināt kaislības. «Diemžēl līdz šim nedz Latvijas, nedz Rietumu valstu politiķi nav pietiekami novērtējuši riskus, ko rada Krievijas īstenotā tautiešu politika,» gan piebilst A. Kudors. Viņaprāt, mūsu politiķiem «jāpārstāj gulēt un jāsāk apzināt riskus, kādus rada Krievijas īstenotā tautiešu politika».