Visi Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka Latvijas zinātniekiem no intelektuālās kapacitātes viedokļa arī ir visas iespējas iegūt Nobela prēmiju. Daudz sliktāk ir ar finansējumu zinātnei un tās neattīstīto ekosistēmu, kas liedz mūsu gaišākajiem prātiem visā pilnībā realizēt savu potenciālu. Par perspektīvākajām un spēcīgākajām jomām - no zinātnisko sasniegumu viedokļa - eksperti uzskata biomedicīnu, onkoloģiju, kardioloģiju un arī infektoloģiju.
Lai celtu zinātnes prestižu un popularizētu tās sasniegumus un devumu pacientiem, 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā sadarbībā ar pasaulē lielākās biotehnoloģiju kompānijas Roche Latvijas atzaru Roche Latvija un Zviedrijas vēstniecību iecerēts pasākums, kas būs veltīts 2014. gada Nobela prēmijas laureāta medicīnā darba iztirzājumam, akcentējot tā aktualitāti Latvijā un pasaulē.
Vajag valsts naudu
Roche Latvija direktors ārsts Rauls Vēliņš stāsta, ka «Latvijā medicīnas zinātnei ir spēcīgas tradīcijas, par to liecina tādi vārdi kā Vilhelms Ostvalds, vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas, fizikālās ķīmijas pamatlicējs, viņa skolnieks ķīmiķis Pauls Valdens un kādreizējais Latvijas Universitātes rektors ķīmiķis Jūlijs Auškāps. Latvijā arī šodien strādā pasaules līmeņa zinātnieki, piemēram, Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. 2014. gadā Dr. Laila Meija nāca klajā ar unikālu pētījumu par rupjmaizes pretvēža iedarbību. Diemžēl tas plaši neizskanēja medijos, jo vairāk tiek atspoguļota zinātnes vēsture, nevis šodienas sasniegumi un zinātnieku iespējas gūt no tiem peļņu.» R. Vēliņš arī uzsver, ka Roche Latvija atbalsta jaunos zinātniekus 2007. gadā dibinātās Roche akadēmijas paspārnē akadēmiķa Aivara Lejnieka vadībā, kurš valdē pulcinājis vadošos Latvijas mediķus. Šo gadu laikā atbalstīts 31 zinātnes projekts.
Tajā pašā laikā R. Vēliņš uzsver, ka medicīnas zinātne Latvijā, tāpat kā visa zinātne kopumā, cīnās par izdzīvošanu. «Diemžēl jāpiekrīt akadēmiķim Jānim Stradiņam, ka zinātnes attīstībai Latvija līdz šim ir bijusi nelabvēlīga valsts, kas starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir vienā no pēdējām vietām. Pat mūsu tuvākie kaimiņi - Lietuva un Igaunija - ir mums priekšā.» Jāpiebilst, ka arī Latvijas atvēlētais finansējums zinātnei procentos no iekšzemes kopprodukta ir viens no zemākajiem ES. Valsts pārstāvji ir vienisprātis ar zinātniekiem, ka finansējums zinātnei ir nepietiekams. Taču piedāvātie risinājumi ir gana atšķirīgi.
Piemēram, bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis Dienai atzina, ka zinātniekiem jāpārstāj skatīties uz valsti kā uz glābēju un jādomā, kā piesaistīt starptautisku finansējumu. Arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete aicina lielā mērā paļauties uz ES struktūrfondu finansējumu, norādot, ka nākamajā plānošanās periodā Latvijas zinātnei būs pieejami 300 miljonu eiro, kā arī vēl papildu 300 miljonu eiro tieši inovācijām.
Zinātnieki gan uzsver: ES struktūrfondu finansējums ir laba lieta, taču nepieciešams arī nacionālais finansējums. Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra zinātniskās padomes priekšsēdētājs akadēmiķis Elmārs Grēns norāda, ka Eiropas finansējums domāts praktiski pielietojamai zinātnei, kuras rezultātā rodas izmantojams produkts. Fundamentālos pētījumus, kas rada atklājumus, kuri uzreiz nav pārvēršami produktos, parasti finansē valsts, tiem struktūrfondu nauda nav pieejama. «Eiropa mūs orientē uz praktisko zinātni, bet tā tiek diskreditēta fundamentālā zinātne. Jāsaprot, ka bez fundamentāliem pētījumiem, piemēram, par cilmes šūnām, transplantāciju vai cilvēka genomu, nebūs arī praktisko izgudrojumu. Fundamentālajai zinātnei jābūt valsts prerogatīvai.» E. Grēns arī uzsver, ka struktūrfondu programmām ir stingri ierobežojumi, ko un kā pētīt.
Svarīgas ir smadzenes
Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes departamenta direktors Uldis Berķis uzsver, ka par valsts līdzekļiem svarīgi būtu izveidot un uzturēt zinātnes ekosistēmu jeb kāpnes uz izcilību. Jo izciliem zinātniekiem un institūcijām nav nepieciešams valsts finansējums, viņi piedalīsies un vinnēs starptautiskus konkursus vienu pēc otra. Taču šī izcilība jārada, jo no nekā nekas netop. Arī U. Berķis bilst - ja zinātnei izmantojam tikai Eiropas naudu, tad pakļaujamies tās noteiktām prioritātēm, savukārt ar nacionāla finansējuma atbalstu varam pētīt tās lietas, kas varbūt nav prioritāras Eiropai, bet svarīgas mums pašiem. Zinātnieks gan teic, ka piekrīt domai par starptautiskas sadarbības nepieciešamību. «Mums jāatrod sava vieta starptautiskajā darba dalīšanā. Visā pasaulē augsta riska projektos iet kopā vairāki uzņēmumi, tiek veidoti starptautiski konsorciji.»
Arī Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas galvenā onkoloģe Dace Baltiņa teic, ka jābūt bāzei, no kuras izaugt izcilībām. «Jaunā zinātnieku paaudze ir apdalīta tieši nepietiekamā finansējuma dēļ, jo nereti nav ko piedāvāt jaunajiem censoņiem.» D. Baltiņa arī uzsver, ka nacionālais finansējums ir ļoti nepieciešams, jo ne vienmēr Eiropas prioritātes un intereses sakrīt ar nacionālajām. Viņa arī norāda, ka atsevišķos zinātniskos projektos palīdzība ar finansējumu varētu būt, piemēram, valsts garantēts kredīts.
Tam piekrīt Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Mikrobioloģijas fakultātes profesore Aija Žilēvica, kas deviņus gadus vadījusi Latvijas Zinātnes padomi. Viņa izstāsta personīgo sāpi par kādu ļoti talantīgu jauno maģistru, kurš savā jomā ir patiešām izcils. Taču, kad puisis lūdzis palīdzību kāda projekta atrašanā, lai varētu strādāt, profesorei ar nožēlu bijis jāteic, ka pašlaik nekādu iespēju nav. «Tā mēs savus gaišākos cilvēkus pazaudēsim. Viņi vienkārši aizbrauks. Mums ir pietiekami spēcīga zinātnes infrastruktūra un pētnieciskās laboratorijas, taču bez gudriem prātiem tas viss neko nepalīdz. Ikvienu jomu «izvelk» ne jau tehnoloģiskie brīnumi, bet smadzenes,» uzsver A. Žilēvica.
Zinātniskā pašnāvība
«Ir situācijas, kad palikšana Latvijā ir līdzvērtīga zinātniskai pašnāvībai,» tik skarbs ir Latvijas Jauno zinātnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Stalidzāns. «Valsts finansējums zinātnei ir nepieciešams, lai nodrošinātu zinātniskā darba pēctecību. Jo visi ārējie finansējumi un starptautiskie projekti kaut kad beidzas. Tad var būt vairāku gadu pārtraukums, taču tajā laikā tāpat jāēd, nemaz nerunājot par nepieciešamību uzturēt zinātnisko aparatūru.» E. Stalidzāns gan bilst, ka zinātnieku savstarpējā sadarbība un starptautisku uzņēmumu un konsorciju veidošana ir ārkārtīgi būtiska. «Nav jāuztraucas, ja kāds jaunais censonis kļūst par izcilību ārpus Latvijas un tur iegūst starptautisku pieredzi un kontaktus. Daudz svarīgāk, lai viņš, ieguvis starptautisku pazīstamību, atgrieztos Latvijā. Ja šāds izcilnieks, atgriezies no ārzemēm, redz, ka viņam nav komandas, speciālisti nav pietiekami sagatavoti, naudas darbam arī nav, šis zinātnieks aizbrauks atkal projām. Lai dzīvotu tikai no starptautiskajiem projektiem, kas prasa nemitīgas uzvaras konkursos, jābūt ļoti izcilam. Piemēram, es tik labs neesmu un, lai gan esmu uzvarējis vairākos starptautiskajos konkursos, tomēr tikai no tā izdzīvot nevaru. Valstij jārūpējas par pēctecību, lai zinātniekam būtu ko ēst arī pauzē starp starptautiskajiem projektiem,» domā E. Stalidzāns.
Zinātnieki, lūgti komentēt OSI gadījumu - institūta radīto pretvēža zāļu patents pieder nevis institūtam, bet ASV kompānijai -, teic, ka tā ir normāla situācija, jo jaunu zāļu radīšana ir ārkārtīgi dārgs process, to nevar atļauties veikt viens pats zinātniskais institūts. Visā pasaulē to dara lielas starptautiskas kompānijas. Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča norāda, ka nevienas zāles nekur pasaulē nepieder zinātniskajiem institūtiem, bet gan starptautiskajām kompānijām. OSI direktors Ivars Kalviņš gan ir noraizējies, ka nepietiekamā finansējuma dēļ OSI iesaldēti 85% ideju. Savukārt R. Vēliņš bilst: «Uzskatu, ka nerealizētās idejas vajag pārdot tiem, kas tās var realizēt, un par iegūto peļņu īstenot vismaz dažas. Mūsu farmācijas flagmaņiem būtu jāpārorientējas uz bioloģisko un gēnu medicīnu, jo šobrīd tās balstās uz patentbrīvu zāļu ražošanu.»
I. Adoviča stāsta - lai palīdzētu mūsu zinātniekiem, iestāde noslēgusi līgumus ar augstskolām par sadarbību zinātnisku konsultāciju sniegšanā jauno terapijas zāļu novērtēšanas procedūrās. «Jaunās zāles tiek vērtētas Eiropas Zāļu valsts aģentūrā, tajā starp 4500 ekspertiem strādā arī 18 augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieku no Latvijas. Viņiem tā ir iespēja iegūt prasmes, kā eksperimentu pārvērst lietojamā produktā.»