Devītais festivāls Zemlika – muzikāli piedzīvojumi, teātris, māksla un dabas veltes divu dienu garumā mazākajā Latvijas pilsētā Durbē 18. un 19. oktobrī.
Pienvedēja piedzīvojumi savu ceturtdaļgadsimta jubileju svin ar jaunu albumu Nelaiks, izpārdotiem koncertiem un ir gatavi kļūt par pēdējo grupu, kas dziedās par eksotisku retumu kļuvušajā latviešu valodā.
Septiņpadsmitais nepieradinātās mūzikas un mākslas festivāls Skaņu mežs šogad trokšņos jaunatklātajā Hanzas peronā. Prominentākais viesis – grupas Swans līderis Maikls Džirā.
Ne katram mūziķim pietiek spēka soli pa solītim kāpt panākumu kalnā ārzemēs – tam nepieciešams ne tikai talants un pamatīga izturība un pacietība, bet arī finansiāls atbalsts. Gandrīz kā sportā.
Grupas Autobuss debesīs dalībnieks Kārlis Auzāns uzsver, ka svarīgākais ir Imanta Kalniņa dziesmas, kuras mūziķiem ir tas gods izpildīt, nevis tas, kas un kā to dara. Līdzīgi kā klasiskajā mūzikā
Grupas Carnival Youth jaunais albums Good Luck ir jānoklausās vairākkārt dažādos formātos, un tad par to var uzrakstīt veselu grāmatu. Albuma panākumu gadījumā arī neinteresantai grāmatai būtu labs noiets
Durvis ver arhitekta Reiņa Liepiņa (48) projektētais Hanzas perons – kultūras ēka, vieta koncertiem, izstādēm, konferencēm. Vecām ēkām jādod iespēja dzīvot savu otro un arī trešo dzīvi, viņš saka.
Nedēļas nogalē, 17. un 18. augustā, Somijas mežā Kainū reģionā notiks komponistes Annas Ķirses darba Koku opera. Vējgāzes pasaules pirmatskaņojums. Balsu sadalījums tajā ir kā kokiem – no zemākā uz augstāko. Saknes ir basi, lapas – soprāni
Nedēļas laikā Latvijā koncertēs divas grupas, kas viena otru ir iedvesmojušas un tikušas pat jauktas. Slovēņu apvienība Laibach 3. augustā uzstāsies festivālā Laba daba, vācu kolektīvs Rammstein – 6. augustā Lucavsalā
Pārpildītā un pilnībā izpārdotā, šķiet, kā vēl nekad karstajā klubā Melnā piektdiena pirmdien, 15.jūlijā, pirmo reizi Rīgā uzstājās industriālā metāla pamatlicēji un klasiķi Ministry.
Trio Ezeri koncertus nespēlē bieži, nekad tajos neatkārtojas, jo pielāgojas katrai telpai, kurā uzstājas, un šoruden gaidāmais albums tapis divus gadus un ticis pāris reižu pat pārrakstīts.
Apmeklējot festivālus, klausītājam, kuru mūzika interesē un kurš tajā kaut kādā mērā orientējas, ir sava vīzija, kādu mākslinieku (protams, joprojām dzīvo un aktīvo) šajā festivālā pietrūkst, lai to varētu uzskatīt par pašu pilnību. Droši vien tas ir līdzīgi kā ar krogu vai klubu apmeklētājiem, kuri draudzīgi, bet bieži vien arī apnicīgi mēģina vakara dīdžejam "palīdzēt", pasakot priekšā, kuras grupas konkrēto dziesmu tūliņ pat vajadzētu uzlikt. Ja atskan kāda cita dziesma, viņš to var arī neatpazīt, jo, mēģinot izlikties gudrāks par dīdžeju, viņš beigu beigās ir spiests atzīt, ka tā bijusi vienīgā tās grupas dziesma, ko viņš līdz šim zinājis, un tā otrā, kas labāk iet pie sirds dīdžejam vai šajā brīdī liekas iederīgāka, viņam nemaz nepatīk.
Vēl gadās tāda situācija, kad dīdžejs savā smagajā plašu somā patiešām ir sameklējis prasīto dziesmu, bet vienīgais cilvēks, kurš to gribējis dzirdēt, ir izgājis uzsmēķēt un atgriezies grib, lai to uzliec atkal...
Festivāla Opener trešās dienas pēcpusdienā beidzot sāk atgriezties vasaras pazīmes. Varbūt tās ir izsaucis kaut kur tuvumā jau esošais The Smashing Pumpkins līderis Billijs Korgans? Kaut kādas pārcilvēciskas spējas viņam gan jau piemīt, ja pat Ozija Osborna sieva savulaik nosauca šo par briesmīgāku monstru un despotu nekā viņas vīrs pēc tam, kad bija mēģinājusi pastrādāt par Korgana menedžeri.