Raksti / Diena / Raksti / Diena

Publikācijas

Nepietiekama enerģija. Nezāle, kas jāizrauj ar saknēm © DIENA

Bieži redzam un uzklausām sportistu stāstus, kā trauma, ilgstoša slimība vai hronisks nogurums ir piespiedis nospiest bremžu pedāli un uz brīdi pārtraukt iecerēto treniņu plānu. Gandrīz visos gadījumos atklājas, ka šādu iznākumu izraisījusi vairāku faktoru ķēde, kuri kā domino kauliņi cits pēc cita ir sakrituši. Viens no pirmajiem kauliņiem šajā spēlē var būt nepietiekama enerģija vai uzturvielu deficīts, kas adekvāti neatbalsta izvēlētās sportiskās aktivitātes. Tādēļ šoreiz vēlos vērst uzmanību uz nepietiekamu enerģijas uzņemšanu sportā, tās radītajām sekām un ieteikumiem, kā šo problēmu risināt.

Pirmā olimpiskā čempione © DIENA

Latvijas sportisti piedalījās jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, bet pirmās medaļas kaklā kāra vien 1980. gadā. Toreiz tika gūts arī pirmais zelts, ko kamaniņu sporta sacensībās ļoti pārliecinoši izcīnīja Vera Zozuļa. Viņas uzvara kļuva par atskaites punktu sporta veidam, kas Latvijā bija ienācis vien nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Kopš tā laika joprojām mūsu braucēji ikkatrās sacensībās ir starp reāliem medaļu pretendentiem.

Mazāk skriet, ķert, grābt. Saruna ar uzņēmēju, bijušo BMX braucēju Dāvi Dudeli © DIENA

Mēs vairs nemākam garlaikoties kā kādreiz bērnībā, nemākam sēdēt un skatīties pa logu ārā. Tomēr arī tādi brīži mums ir nepieciešami, jo klusuma mirkļos, kad nekas neskan fonā, apstrādājam savas domas, savas emocijas un tās lēnām sakārtojam pa plauktiņiem, saka Dāvis Dudelis, kurš ir spilgts piemērs, kā sportista disciplīna var pārtapt citā dzīves ceļā. Bijušais BMX braucējs savu vārdu savulaik ierakstīja ekstrēmā sporta rekordu grāmatā, bet vēlāk pievērsās uzņēmējdarbībai, kļūstot par veselīgo saldējumu uzņēmuma Avenei līdzdibinātāju. Arī šodien viņa ikdienā svarīgu vietu ieņem kustība, disciplīna un apzinātas izvēles.

Latvijas hokeja brīnums © DIENA

Ja vien nenotiks kāda negaidīta katastrofa, agrā 27. jūnija rītā Bufalo Alberts Šmits kļūs par visu laiku augstāk draftēto latvieti Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Tie nenoliedzami būs milzu svētki un ilgi gaidīts brīdis visai Latvijas hokeja saimei. Un pelnīti, jo arī pasaules kontekstā jebkurai valstij, izņemot Kanādu, ASV un Zviedriju, tik augsta drafta izvēle nebūt nav ikdiena.

Mīlestība tikai aug. Saruna ar jauno biatlona zvaigzni Esteri Volfu © DIENA

Pirms olimpiskajām spēlēm pagājušā gada Latvijas labākā jaunā sportiste Estere Volfa sev noteica, ka priecātos, ja četrgades prestižākajā notikumā izdotos vienu reizi iekļūt trīsdesmitniekā. Tomēr viņa to paveica trīsreiz un lika biatlona sabiedrībā par sevi runāt arvien skaļāk. 20 gadus vecā Estere ir aizvadījusi jau otrās olimpiskās spēles un secina, ka šis joprojām ir tikai sākums, jo viņas mīlestība pret biatlonu arvien aug.

Formula 1 tehniskā revolūcija © DIENA

Jauni dzinēju ražotāji, apdzīšanas režīms, aktīvā aerodinamika, ilgtspējīga degviela, Red Bull debitants, taisnes režīms, jauna trase Madridē, Ņūvija Aston Martin, enerģijas reģenerācija, īsta amerikāņu komanda – tas viss un ne tikai būs galvenās sarunu tēmas 2026. gada Formulas 1 sezonā. Lai varētu to visu saprast, kad ieraudzīsim trasē un dzīvē, gluži kā akadēmiskajā vidē sāksim jau tagad ar terminiem un teoriju.

Dolomītu klusumā un pasaules troksnī © DIENA

Milānas un Kortīnas olimpiskajās spēlēs kā pirmajās bija iespējams pilnā apjomā izbaudīt Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) ieviesto jauno olimpisko darba kārtību, ka līdzekļu taupības nolūkos spēles iespējams rīkot daudz plašākā reģionā. Sporta Avīze bija vienīgais Latvijas rakstošais medijs, kas vismaz vairākas dienas pavadīja abās centrālajās sacensību norises vietās – gan Milānā, gan Kortīnā.

Koši sarkanā Roza © DIENA

Pirms 155 gadiem pasaulē nāca Roza Luksemburga, kura vēlāk kļuva par vienu no marksisma radikālā spārna dedzīgākajām teorētiķēm un līdzdarbojās gan Polijas, gan Vācijas kreisi noskaņoto partiju attīstībā.

Būt vampīram nekad nav bijis tik labi © DIENA

Kino vienmēr viss tiek darīts pirmo reizi, uzsver franču kino un teātra granddāma Izabella Ipēra (72). Savā jaunākajā lomā viņa spēlē vampīru un atzīst: vienlaikus domāt gan par dzīvo, gan mirušo ir saistoši.

Olimpisko funkcionāru radītās mieles © DIENA

XXV ziemas olimpisko spēļu lāpas Milānā un Kortīnā d’Ampeco ir nodzēstas. Ar būvniecības un organizēšanas problēmām itāļi tika galā, sacensības bija aizraujošas un intrigu pilnas, bet par darvas karotes ieliešanu medus mucā parūpējās Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) augstākā līmeņa funkcionāri ar prezidenti Kērstiju Koventriju priekšgalā. Lai gan Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā turpinās jau vairāk nekā četrus gadus, ir pazīmes, ka SOK vēlas agresorvalsts sportistus atgriezt pilnvērtīgā apritē. Pamanot šos signālus, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja (SPK) jau atļāvusi 6. martā startējošajās paraolimpiskajās spēlēs Krievijas un Baltkrievijas komandām piedalīties ar saviem karogiem.

Ukraina un tās traģiskā izvēle © DIENA

Sākoties Krievijas sāktā kara Ukrainā piektajam gadam, pirmajā brīdī var šķist, ka karadarbības kopējā gaita jau ilgāku laiku lielā mērā ir nemainīga. Agresorvalsts bruņotie spēki uzbrūk un lēnām virzās uz priekšu, ciešot ievērojamus zaudējumus, tikmēr Ukrainas aizsardzības spēki atvaira uzbrukumus, cik nu spēj. Virspusēji raugoties, situāciju tik tiešām tā arī varētu raksturot, taču paralēli kulminācijai tuvojas arī tie procesi, kuri beigās, visticamāk, noteiks kara iznākumu.

Poļa absolūtā redze © DIENA

Miervaldis Polis (1948. gada 23. jūlijs–2026. gada 21. februāris) iegleznoja sevi mākslas vēsturē.

Pirms 190 gadiem amerikāņu uzņēmējs Semjuels Kolts dzimtenē saņēma patentu šaujamierocim, kas tiek dēvēts par revolveri, bet sarunu valodā nereti arī par koltu neatkarīgi no tā, kas būtu ražotājs. Mūsdienās tas tiek uzskatīts par leģendāru, taču interesanti, ka pašam Koltam revolveru izgatavošana sākotnēji nozīmēja tikai finansiālus zaudējumus. Bet sava izgudrojuma ziedu laikus viņš tā arī nepiedzīvoja, jo nomira ASV pilsoņu kara pirmajā gadā.

«Ir reizēm forši, ka ir grūti,» par savu kino pieredzi stāsta jaunais režisors un operators Aivars Šaicāns (26). Kopā ar komandu viņš pretendē uz Lielo Kristapu par īsfilmu Žļurga un patlaban strādā pie plašāka darba par to, kas svarīgs cilvēkiem šobrīd tik daudz piesauktajā Grenlandē.

Minhenē aizvadītā ikgadējā drošības konference paliks vēsturē vairāku iemeslu dēļ. Gan ar to, ka tā acīmredzami zaudējusi savu globālo nozīmi (no vērā ņemamiem nerietumu politiķiem to apmeklēja vienīgi Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji, kurš turklāt nepavisam nav pirmais cilvēks Ķīnas ārpolitikā), gan ar to, ka konferences gaitā spilgti atklājās abos Atlantijas okeāna krastos pastāvošās iekšpolitiskās pretrunas, kas tostarp otrajā plānā atvirzīja Ukrainas jautājumu. Ko tas viss nozīmē, domājot par nākotni, un kā aizvadīto konferenci vērtēt Latvijai un Austrumeiropas valstīm?

Kinorežisore Laila Pakalniņa (63) par savu jauno filmu Putnubiedēkļi, par lidostā ieraugāmo pazīmi, kad var braukt vimbās, būtisku labas filmas kritēriju un par sajūtu pirms 15. Saeimas vēlēšanām.

Kalendārs

	Marts, 2026
23	24	25	26	27	28	1
2	3	4	5	6	7	8
9	10	11	12	13	14	15
16	17	18	19	20	21	22
23	24	25	26	27	28	29
30	31	1	2	3	4	5

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.

Šodien