Ne tikai Latvijas purvos, bet arī ogulāju audzēšanas teritorijās un piemājas dārziņos, kur izdevies radīt atbilstošus apstākļus, ir aktīvs dzērveņu ražas ievākšanas laiks. Kokaudzētavas Baltezers vadītājs Varis Kazaks iesaka izmēģināt pieradināt lielogu dzērveni, ja dārzā vieta atļauj.
Savvaļā Latvijā sastopamas divas dzērveņu sugas – purva jeb lielā dzērvene (Oxycoccus palustris) un sīkā dzērvene (Oxycoccus microcarpus). Nosaukumi atšķiras, taču, ieraugot dabā, visticamāk, ogotājs, kurš nav botānikas speciālists, gan lielu atšķirību nemanīs, jo abām sugām ogas aug uz sīkām lapiņām klātām, tievām ložņājošām stīgām, kas iespiežas sūnās. Savukārt dārzos un speciālās dzērveņu audzēšanai pielāgotās teritorijās tiek kultivēta Amerikas dzērvene (Oxycoccus macrocarpus), kurai ir dažādas šķirnes, piemēram, Franklin, Bergman, Early Black un citas ievestās selekcionētās lielogu dzērveņu šķirnes. Arī šīm dzērvenēm ir ložņājoši stumbri, uz kuriem veidojas stāvi augļzariņi, taču tie ir spēcīgi, izteiksmīgi un arī ogas ir daudz lielākas nekā purva dzērvenēm. Ja purva dzērveņu ogas ir sulīgas, skābas, bet, dabūjušas salu, kļūst saldenas, tad lielogu dzērvenes ir sausākas, miltainākas, ar izteiktām sēkliņām iekšā un maigāku garšu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 2. oktobra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!