Diez vai vēl kāds Latvijā ar tādu rūpību, zināšanām un aprīkojumu remontē un atjauno sitaminstrumentus kā Linards Tiļugs. Iespaidīga ir arī viņa bungu kolekcija – vismaz piecdesmit atsperbungu un vēsturiski bungu komplekti. Garāžu – darbnīcu, kurā valda perfekta kārtība –, aizputnieks dēvē par savu svētnīcu: kad vēl strādājis skolā, vakaros galva bijusi pilna ar visādām nejēdzībām, un te, pulējot un pucējot bungas, guvis atslodzi.
Dāvana izraisa lavīnu
"Mans hobijs pēdējos piecpadsmit gados ir šis," stāsta Linards, kurš savulaik aktīvi spēlējis bungas dažādos mūziķu sastāvos. 90. gadu sākumā taupības dēļ modē nācis aicināt māksliniekus pa diviem, piemēram, vienu ar sintezatoru, otru – ar ģitāru. Linards tādā tandēmā darbojies gadus desmit.
Spēlēt ballītēs nav bijis ne vainas – cilvēkiem jautri, viņi dejo. Tomēr pašam apnikusi nedabiskā muzicēšana. "Turklāt Liepājas Pedagoģijas akadēmijā sāktās studijas doktorantūrā paņēma daudz laika. Reiz grupas Bet bet koncertā Guntars Račs izdomāja, ka jāiepazīstina publika ar savu pirmo bungu skolotāju, un uzdāvināja man bungu kociņus. Tolaik vēl kopā ar pārinieku spēlēju ģitāru, no bungām man nebija nekā. Pavilkos. Ar bungu kociņiem aizsākās lavīna," atceras Linards. Nu ko, pie pogas jāpiepērk mētelis!
"Pirmo spēlēju austrumvācu ražotāja Trowa bungu komplektu. Kāds drēzdenietis bija gatavs no tāda šķirties par simt eiro. Biju pārlaimīgs! Kad atsūtīja, atklājās, ka instrumenti labi uzturēti, bet tālu no ideāla. Sāku lēnām atjaunot. Un āķis bija lūpā! Nezināju, kā īsti vajag, bet mūsdienās taču ir internets. Tādu dullo kā es pasaulē ir daudz, un viņi padalās ar video. Joprojām mācos," atzīst bungu pavēlnieks. Sākotnēji tas bijis tikai roku darbs. Strādājot ar prastāko pulējamo aparātu, pirksti bieži kļuvuši jēli, bet pamazām Linards iegādājies dažādus darbgaldus un palīglīdzekļus.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 5. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00