Rudens klāt, par to liecina rīti, kad, izkāpjot no gultas, salst kājas. Risinājums – jaunas čības? Vai varbūt vērts ieguldīt taustei tīkamākā grīdas segumā? "Koka grīda ir teju visdabiskākā grīda, kādu vien mūsdienās var iedomāties. Ja gribas maksimālu mājīgumu, koka grīda ir vislabākais risinājums gan vizuālo īpašību dēļ, gan tāpēc, ka koka grīda pati par sevi ir silta, un šis faktors noteikti ir ļoti svarīgs cilvēkiem, kam visu gadu tīk savā mājoklī staigāt basām kājām. Arī korķa grīdas ir siltas, pēc uzbūves porainas, taču koks ir klasiska vērtība," uzskata uzņēmuma Parketa sala valdes loceklis Uldis Vītols.
Divslāņu, trīsslāņu parkets un masīvkoks
Ir vairāki koka grīdas veidi: grīdas dēļi, masīvkoka parkets, trīsslāņu vai divslāņu parkets. Ar koku var panākt dažādus mākslinieciskus rakstus – dekoratīvais rakstainais parkets, ko pazīst visvairāk, parastais skujiņu raksts nebūt nav vienīgie elementi, ar ko aprobežoties, variantu ir daudz. Runājot par mājas apstākļiem, cilvēki vairāk pērk divslāņu vai trīsslāņu parketu, jo tā dēlīši ir gatavi un neprasa slīpēšanu un tiem ir visvienkāršākā montāža. Tie jau no rūpnīcas līdz tirgotājam nonāk gatavi – lakoti vai eļļoti –, un tos tikai saliek kopā, sastiprinot ar īpašu klika metodi, līdzīgi kā bērni rotaļu konstrukcijas, un gatavs. Trīsslāņu un divslāņu parkets ir piemērots arī siltajām grīdām, kas tagad ir ļoti populāras. Turpretī masīvkoka dēļi un parkets uz siltajām grīdām nav ieteicami.
Koka grīdu lielākais mīnuss ir berzes un triecienu sekas, kas redzamas vizuāli un sajūtamas uz reljefa.
Koka grīdas nebūs īsti piemērotas vietām ar intensīvu slodzi, bet kā privātmājas otrā stāva grīda un telpās, pa kurām iemītnieki staigā retāk, tā būs lieliska izvēle un kalpos ilgi. Protams, koks ir dabisks materiāls, kuram redzamas šķiedras, koksnes raksts, un arī laika un noslodzes ietekme uz to ir tikai dabiska – ja mājokļa iedzīvotājiem nav iebildumu pret ekspluatācijas procesa sekām, kas manāmas vizuāli, koka grīda būs piemērota jebkurai telpai.
"Starp citu, vēsturiskajos namos esošās parketa grīdas ir ļoti izturīgas un vērtīgas. Tās lielākoties tika darinātas no priedes, kuras koksne ir visai mīksta. Taču priede, kad kļūst veca, sacietē – dēļos esošie sveķi to sakaltē. Protams, arī šādas grīdas var saskrāpēt, tāpēc par tām jārūpējas – laiku pa laikam jāpārslīpē, jāatjauno laka vai eļļa. Ietonējot šādu grīdu, var panākt ļoti estētisku rezultātu," stāsta Vītols.
Kalpo ilgi, bet prasa rūpes
Protams, koksnei ir dažāda cietība atkarībā no koka sugas un dažādas vizuālās īpašības. Liekot jaunu grīdu, tam jāpievērš uzmanība – egles vai priedes grīdas dēļi, ko agrāk izmantoja ļoti bieži, pašlaik tiek izvēlēti samērā reti, jo jauni šo sugu koku dēļi ir mīksti. Ja koks jau ir krietni nostāvējies bēniņos, kādus gadus divdesmit, tas ir kļuvis gana ciets un der grīdas veidošanai. No Latvijā sastopamajiem kokiem vislabākā cietība ir osim un ozolam. Tropiskie koki ir ļoti šķiedraini, līdz ar to ļoti cieti, pat daudz cietāki par ozolu. Nozīme ekspluatācijas kvalitātē ir arī grīdas apstrādei ar laku vai eļļu.
Lakota grīda ir vieglāk kopjama, mazāk rūpju prasa ikdienā, bet to ir vieglāk saskrāpēt. Laka uz koka veido kārtiņu, tā darbojas kā bloķējošs slānis, kas nelaiž cauri netīrumus. No otras puses, ja lakas slāni sašvīkā vai rodas kāds cits defekts, to nevar noslīpēt un pārlakot lokāli – atjaunošana jāveic visā telpā, lai iegūtu vienmērīgu efektu. Eļļotas grīdas priekšrocība, salīdzinot ar lakotu, – tā ir siltāka, jo eļļa iesūcas koka porās, piesātina tās, neļaujot porās iekļūt netīrumiem. Ja gadījies bojājums, eļļa ir atjaunojama lokāli – vietā, kur ir problēma, grīdu var pārslīpēt un pāreļļot. Taču eļļotas grīdas prasa lielākas rūpes ikdienā, tās ik pa laikam vajag mazgāt ar speciāliem līdzekļiem, kas jāizvēlas atkarībā no konkrētās eļļas specifikas, ar ko grīda tikusi apstrādāta.
Ja grīda tiek pareizi kopta, gan lakošana, gan eļļošana laiku pa laikam jāveic atkārtoti, pirms tam noslīpējot veco slāni.
Uldis Vītols saka – pietiks, ja šos darbus veiksiet reizi 10–15 gados, varbūt pat reizi 20 gados. Viss ir atkarīgs no izmantošanas, cik un kā pa grīdu mājokļa iemītnieki staigā.
Koka grīdu mēdz atstāt dabiskajā koka tonī, taču tai var piešķirt arī dažādas nokrāsas, piemēram, ar beici ietonējot koku un pēcāk lakojot, jo lakai parasti krāsas pigmentus nepievieno vai arī tie ir niecīgā daudzumā, un tonējums būs ļoti, ļoti neliels. Ar eļļošanu ir līdzīgi – ir eļļas jau ar toni, taču var arī ietonēt koku un klāt virsū neitrālas krāsas eļļu.
Masīvkoku ietekmē mitrums
Divslāņu un trīsslāņu parketa dēļi ir rūpnieciski apstrādāti, un pēc grīdas ieklāšanas tiem nevajadzētu mainīt ne apjomu, ne formu. Taču, izvēloties masīvkoka parketu vai masīvkoka dēļu grīdu, jārēķinās, ka tā mitruma līmeņa ietekmē var nedaudz transformēties. "Kāpēc šos dēļus sauc par masīvkoku? Tāpēc, ka tiem ir viens šķiedras virziens, respektīvi, tie ir no viena koka gabala frēzēti, zāģēti dēļi. Līdz ar to šāds koks ir dabisks un ļoti pakļauts vides mitruma izmaiņām. Līdzko mainās mitrums, piemēram, sākoties ziemas periodam, telpās gaisa mitrums nokrītas, dēļi saraujas. Vasaras periodam iestājoties, parasti šķirbiņas pazūd, jo koks piebriest un aiztaisa tās ciet. Būtībā koka grīdā spraugas ir normāla lieta, to nevar uzskatīt par defektu," uzsver U. Vītols.
Galvenais, kas jāatceras par koka grīdas ekspluatāciju, – uzkopšanu nedrīkst veikt ar abrazīvām metodēm. Arī ar pārāk biežu mitro uzkopšanu, izmantojot lielu ūdens daudzumu, aizrauties nevajadzētu. Pareizākais variants ir koka grīdu tīrīt ar putekļsūcēju, kam ir atbilstošs uzgalis, un laiku pa laikam izmazgāt ar viegli mitru lupatu. Speciālos mazgāšanas līdzekļus grīdu tīrīšanai izmantot nav vajadzības, izņemot gadījumus, ja tie ir paredzēti eļļotu grīdu kopšanai. Pa koka grīdu, it sevišķi, nesen ieklātu masīvkoku no jauniem dēļiem, nevajadzētu staigāt ar augstpapēžu apaviem, smilšainiem apaviem, kā arī pārbīdīt mēbeles vai intensīvi izmantot krēslus uz riteņiem, tad labāk konkrētajā zonā novietot paklāju. Krēslu kājiņas vajadzētu aprīkot ar mīkstu materiālu, lai tās neskrāpētu grīdu.