Jāsagatavo dēsts un augsne
Vispirms veikalā jāiegādājas auglis. Svarīgi, lai tas ir pietiekami nobriedis, bet nav apvītis un ananasa lapu vainags ir nebojāts, tas nav apvītis, bet ir zaļš un svaigs. Kad ananass apēsts un palikusi tikai tā augšējā daļa – šķēlīte kopā ar lapu pušķi, to sadaliet, uzmanīgi noņemiet augļa ēdamo daļu – mīkstumu tā, lai paliek tikai lapu "sakne". Negrieziet, lai netraumētu, bet noņemiet ar rokām, satverot lapas un mīkstumu katru savā rokā un pagriežot katru uz savu pusi, it kā noskrūvējat augļa mīkstumu nost.
Tālāk ir dažādas versijas – ievietot šo lapotni traukā ar ūdeni un gaidīt, līdz tas izdzīs saknītes, pāris dienu novietot tumšā telpā adaptēties un tad stādīt vai arī izmantot kūdras augsni vai citrusaugiem paredzēto augsnes maisījumu, to kārtīgi samitrināt un uzreiz dēstīt ananasu. Ieteicams puķpodiņu ielikt caurspīdīgā polietilēna maisiņā, kam aizsieti gali, – tā izveidosies mini siltumnīciņa, jo eksotiskajam augam, lai iesakņoties, nepieciešams siltums un mitrums. Ideāli, ja iespējams iegūt gaisa temperatūru ap +20 līdz +24 grādiem. Mēneša vai divu laikā izveidosies saknītes. Jāatceras ananasu regulāri laistīt un laiku pa laikam pavēdināt. Jāatceras, ka ananasam tīk augt saulainā, gaišā vietā. Tas necietīs sablīvētu augsni, lieku ūdens daudzumu saknēs, bet arī iekaltēšanu ne, krasas gaisa temperatūras maiņas, ēnainu vietu, sasmakušu gaisu un vēsu (zemāku par +18 grādiem) temperatūru.
Pirmā raža
Kad šķiet, ka saknes varētu būt izdzītas (lapas nesāk žūt, dzeltēt), ananasu mēslojiet
ar citrusaugiem paredzētu mēslojumu ik nedēļu vai varbūt pat divreiz nedēļā.
Ja augam patiks apstākļi, tas augs arvien lielāks un veidosies papilddzinumi, kā arī pēc aptuveni trim gadiem attīstīsies zieds, no kura nobriedīs auglis. Tas gan nebūs tik liels kā oriģinālais, bet drīzāk nobriedīs līdz mini ananasu lielumam – tādus esam redzējuši arī veikalos – vai vēl mazāks. Sākumā auglītis būs mazs un tumši zaļš, taču dažu mēnešu laikā kļūs dzeltenīgs un gatavs ēšanai. Kumosiņš neliels, toties pašu audzēts, ar ananasiem raksturīgo saldi svaigo smaržu. Ananasus nepiemeklē slimības un kaitēkļi, ja tam ir augšanai labvēlīgi apstākļi, taču tā lapas garšo mājdzīvniekiem. Ja kaķis apgrauž lapu galus, augs var aiziet bojā. Ir redzēts, ka tā notiek…
Tropu skaistulis
Ananass nosaukumu – angļu valodas pineapple – ieguva, pateicoties savai līdzībai ar priedes čiekuru, bet tā latīņu nosaukums ir Ananas comosu. Savvaļā ananass pieder īpašiem daudzgadīgajiem lakstaugiem tropiskajos platuma grādos. Ananasu dzimtene ir Brazīlija un Paragvaja, tos audzē arī citās valstīs ar piemērotu klimatu, kur savvaļā un augļu plantācijās tie izaug līdz 1–1,5 m augstumā, bet smailgalu lapas var sasniegt no 30 cm līdz 1 m garumā. Lapas ir sukulenta tipa, kuras pārklātas ar biezu epidermas slāni. Lapām piemīt spēja uzkrāt ūdeni savos audos. Uz kāta no žākļu pumpuriem veidojas dažādu tipu sānu dzinumi, kuri tiek izmantoti kā stādu materiāls pie ananasa pavairošanas. Visstiprākie ir tie dzinumi, kuri veidojas zem augsnes virskārtas. Šādu veidojumu skaits uz viena auga ir atkarīgs no šķirnes un svārstās no viena līdz 10.