Pašiem savas dažādu šķirņu pupiņas, zirņi, zemenes, topinambūri, tomāti, burkāni, kartupeļi un vēl daudz un dažādi augļi un dārzeņi, bet ar šī rudens bagātīgo ābolu ražu bija iespējams mieloties līdz pat ziemas sākumam. Kas netika apēsts uzreiz svaigs un iekļauts skolēnu ēdienkartē, tas iegūla krājumos saldētavās un pieliekamajā. Ikšķiles Brīvās skolas dārzs ir gan skaists, gan bagātīgs. Tajā saimnieko skolēnu mamma Sandra Stabinge un vēl daži entuziastiski vecāki un skolas darbinieki. Sandras izlolota ir arī sēklu bibliotēka un sēklu maiņa, lai nodrošinātu Latvijas tradicionālo šķirņu saglabāšanu. Kaut arī aiz loga valda ziema, šis dārzs ir piemērs, no kura iedvesmoties gan skolotājiem un vecākiem, gan jebkuram dārzkopības entuziastam.
Dārzs sniedz ne tikai ražu skolas galdam, bet arī iespēju baudīt audzēšanas un ražas priekus pašiem skolēniem, jo pirms četriem gadiem ir izveidota zona, kur pašiem mazākajiem skolas apmeklētājiem spēlēties, bet blakus tiek stādīti augļi, kurus viņi var ēst. Šeit aug krūmmellenes, aktinīdijas u. c. Teritorijā galvenokārt uzturas pirmsskolas bērni.
Skolas dārzs ir bagāts ar vecām ābelēm. Sandra stāsta, ka patlaban skolai rit devītais pastāvēšanas gads. Pavisam senos laikos te esot bijusi gan skola, gan krogs. Pirms Brīvās skolas izveides teritorija bija diezgan nolaista. "Rīkojām semināru kopā ar Dobeles dārzkopības institūtu, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošais pētnieks Edgars Rubauskis mācīja, kā sēdināt lejā vainagus vecām ābelēm, kā kopt, kā potēt. Ir antonovka, sīpoliņi un dažādu citu šķirņu āboli, un vecie koki dod lielisku ražu," stāsta Sandra.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 5. decembra, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!