Sakņu dārzeņu kopšana
22. un 23. novembrī tīriet pieliekamos un pagrabus, pārbaudiet, vai gaisa temperatūra un mitrums ir pareizs un grauzēji netiek klāt uzglabātajai ražai. Neļaujiet kartupeļiem saasnot. To ražas daļu, kas ir nogatavojusies agrāk, kurai ir risks apvīst vai sabojāties, lietojiet uzturā vispirms. Ja neesat droši, ka izdosies uzglabāt tik ilgi, kā vajag, notīriet, sagrieziet un sasaldējiet.
Lapu dārzeņu kopšana
24. novembrī skābējiet kāpostus, novāciet lapu kāpostus, kas vēl stāv uz lauka, jo, kaut arī šiem kāpostiem nekaitē neliels sniegs un gaisa temperatūra ap nulli, kārtīgos mīnusos arī šie zaļie dārzeņi aiziet bojā.
Augļu koku un ogulāju kopšana
25. un 26. novembrī jāparūpējas, lai grauzēji netiek klāt kokiem un lai jaunos krūmus un kociņus nenokož sals. Arī zemā temperatūrā visi procesi augsnē notiek, tikai lēnām. Augsnei sasalstot, viss piebremzēsies. Lai gan sniegs ir kā sega, kas pasargā saknes no aukstuma, tomēr kailsals, it sevišķi ziemas sākumā, ir ļoti izteikta parādība, tāpēc, ja vēl neesat to izdarījuši, nomulčējiet augsni ap jaunajiem augļu kociņiem un krūmiem. Joprojām aktuāli ir savākt nobirušās lapas, krūmiem izgriezt bojātos zarus, kā arī atbalstīt avenājus ar žodziņu, lai vējš vai sniegs tos nenolauž.
Ziedu un dekoratīvo stādījumu kopšana
27. un 28. novembrī dārzā vēl redzam pa kādai ziedošai mārtiņrozei vai vēlo miķelīšu krūmam, vējā šūpojas graudzāles, kas atstātas pārziemot un drīz dekoratīvi rotāsies ar sarmas un sniega cepurītēm, bet citādi košumdārzs devies pie miera. Ja tas vēl nav izdarīts, jānogriež salnu un lietavu bojātās virszemes daļas peonijām, helēnijām, astilbēm, rudbekijām, ligulārijām, saulactiņām, monardām, skarainajiem flokšiem, krastkaņepēm, dienziedēm, veronikām u. c. ziemcietēm.