Dekoratīvas un garšīgas
Sviesta pupiņas ne tikai atšķiras pēc krāsas īpatnībām un nelielām garšas un pagatavošanas niansēm – tām ir arī dažādi augstumi, krūmu kuplums, bet Yardlong bean sugai pākstis ir pat 50 centimetru garas. Zemās pupiņas aug kā krūmājs un tām nav vajadzīgi balsti, taču jārēķinās, ka krūmi veidojas kupli un aizņems gana daudz vietas dobē, tādēļ agronome Mārīte Gailīte iesaka – starp dēstiem jāievēro ap 40 cm attālums. Savukārt garo šķirņu pupiņām balstus vajadzēs. Līdzīgi kā daudzas citas garo šķirņu pupas, arī sviesta pupiņas veido blīvas audzes un izskatās dekoratīvi, tādēļ, sējot šo šķirni, var "nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu" – iegūt gardu ražu un ātri noslēpt kādu ne pārāk izskatīgu žogu vai ēkas sienu, nodalīt dārza zonas vai izveidot ēnainu nojumīti, kur rotaļāties bērniem vai paslēpt dārza piederumus, izvietojot balstus, ap kuriem pupiņām vīties, telts formā.
Sviesta pupiņām tīk saulainas un siltas vietas, taču tās necieš iekaltēšanu – jālaista regulāri, it sevišķi ziedēšanas laikā.
Pupiņas var sēt uzreiz dobē, taču, tā kā tās ir siltummīles, šādi pie ražas tiksiet vēlāk, jo sēt var tad, kad augsne kārtīgi iesilusi. Ja ražu gribas agrāk, var sēt dēstu kastēs, un pēc divām trim nedēļām pupiņas būs gatavas pārstādīšanai ārā.
Jāēd, kamēr svaigas
Lai pupiņu garšu novērtētu visā pilnībā, tās savlaicīgi jānovāc, neļaujot pāraugt. Raža lielākoties gatava jūlija otrajā pusē, augustā. Lai ražu baudītu ilgāk, vērts iesēt dažādas šķirnes ar atšķirīgu ražas ienākšanās laiku, jo sviesta pupiņas jāēd to nogatavošanās sezonas laikā, tad tās ir visērtāk pagatavojamas, bet, ja gribas saglabāt ziemai, vispiemērotākās metodes ir konservēšana un saldēšana. Saldēt, protams, ir ātrāk, ērtāk un vienkāršāk. Galvenais atcerēties sadalīt nelielās, gatavošanai nepieciešamās porcijās, lai nebojātu šo dārzeņu garšu un struktūru atkausējot un atkārtoti saldējot, jo sviesta pupiņu pākstis ir plānas, sulīgas, tieši tādēļ tām nepieciešama minimāla termiskā apstrāde. Kaut arī šīs pupiņas bieži pievieno dažādiem salātiem un izmanto kā to pamatsastāvdaļu, jāatceras, ka jebkurā gadījumā tās nepieciešams vārīt, tvaicēt vai apcept – svaigas tās nav ēdamas, jo satur toksisku vielu alkaloīdus. Termiski apstrādāti, tie ātri noārdās. Protams, pupiņas nav tik indīgas, lai, kādu porciju apēdot, cilvēks nokļūtu slimnīcā, taču var piemeklēt nepatīkamas sajūtas. Un arī garša nebūs laba.