Rietumnorvēģijas metropole Bergena jau uzreiz pēc ierašanās tajā gluži kā ar vieglu, rotaļīgu Ziemeļjūras vēja brāzmu apgāž ne tikai vienu, bet pat vairākus stereotipus.
Pirmais ir tāds, ka gleznaino ūdenskritumu, valdzinošo fjordu un maģisko kalnu zemē Norvēģijā nav uzmanības vērtu pilsētu un ka ceļojot jābauda tikai civilizācijas maz mainītas, pirmatnēji skaistas dabas ainavas. Daba šajā zemē, protams, ir fascinējoša, bet Bergena pierāda – vismaz viena atmiņā paliekoša un patiesi skaista pilsēta Norvēģijā ir. Tas atzīts arī starptautiskā mērogā, Bergenas rajonu Brigeni iekļaujot UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un Bergenai ļaujot pabūt Eiropas Kultūras galvaspilsētas godā. Otrs stereotips ir tāds, ka visi Latvijas iemītniekiem interesantie ceļojumu galamērķi atrodas tālu uz dienvidiem no mūsu valsts, taču Bergena iepazīstina ar ziemeļu burvību, ko raksturo atturīga elegance, patiesa pievilcība, dabiskums un nesamākslotība. Trešo stereotipu, ka Bergenā allaž līst lietus un valda migla, man izdodas atspēkot gluži necerēti, jo mani šī pilsēta sagaida ar spožu sauli un dzidri zilām debesīm. Ja jums kāds apgalvo, ka Bergenā līst vienmēr, – neticiet!
Brigenes rajons kliedē mītu, ka visa Ziemeļvalstu arhitektūra ir garlaicīga un vienveidīga
Bergenā noteikti vērts veltīt laiku rāmai pastaigai pa Brigenes rajonu, izpētīt tā arhitektūras risinājumus un izbaudīt kādreizējo tirgotāju kvartālu senlaicīgo noskaņu, kas savijas kopā ar mūsdienu mākslinieku ienesto garu. Turklāt šis rajons kliedē mītu, ka visa Ziemeļvalstu arhitektūra ir garlaicīga un vienveidīga. Tā nav! Brigenē redzamas gan košas krāsas, gan drosmīgas spēles ar arhitektoniskiem elementiem, izjūtama tā īpašā mājīguma atmosfēra, ko spēj radīt vien koka apbūve.
Par Bergeni mēdz sacīt, ka tā atrodas uz septiņiem pakalniem. Lai pilsētas kontrastiem bagāto reljefu izbaudītu, vērts kāpt funikulierī un uzbraukt aptuveni 320 metru augstajā Fleienā, no kura paveras iespaidīga Bergenas panorāma, ko veido vēsturiskie un modernie pilsētas kvartāli, nepārtraukti mainīgā ostas infrastruktūra un gleznainie parki, cilvēku pārpildītās iepirkšanās ielas un klusumā grimstošie nomales dārzi.
Pati pragmatiskākā un var sacīt arī gastronomiskākā Bergenas rakstura iezīme atklājama, apmeklējot zivju tirgus kvartālu, kam piemīt tik autentiska atmosfēra, ka zivju ēdienu apetīti rosinošajai smaržai pretī turēties spēj vien retais. Ja nav vēlēšanās raudzīties uz zivīm kā uz maltīti, tad Bergenā atrodams arī Akvārijs, kurā sasveicināties ar visdažādākajiem jūras, upju un ezeru iemītniekiem. Viņu vidū var meklēt arī graciozus pingvīnus, dzīvespriecīgas jūras lauvas un flegmatiskus bruņurupučus.
Bergena kopumā ir svētki mūzikas cienītājiem
Savukārt ceļotājiem, kam kultūra interesē vairāk nekā daba, Bergena piedāvā to savu rakstura līniju, kas saistīta ar slavenā bergenieša – norvēģu XIX un XX gadsimta komponista un pianista Edvarda Grīga – daiļradi. Grīga zāles vārds dots XX gadsimta otrajā pusē atklātajam, XXI gadsimtā vērienīgi modernizētajam Bergenas kultūras dzīves centram. Mirdzošas stikla sienas, ziemeļnieciski precīzas līnijas un atturīga izsmalcinātība, kā arī augstvērtīga akustika raksturo šo ēku, kas tiek uzskatīta par vienu no plašākajām mūzikas baudīšanas vietām Skandināvijā.
Ar E. Grīga vārdu saistīta arī Trollheugene – villa, kurā komponists savulaik dzīvojis un kurā tagad mājo viņa daiļradei veltīts muzejs. Nosaukumā Trollheugene esot iešifrēts teikās vēstītais, ka te reiz pulcējušies Norvēģijas mītiskie iemītnieki troļļi. Iespējams tāpēc Trollheugenei un tās apkārtnei lieliski piestāv gan E. Grīga mūzika cita slavenā norvēģa – Henrika Ibsena – lugai Pērs Gints, gan teikas par troļļiem, gan meditatīvas pastaigas, vienkārši baudot apkārtnes ainavas.
Jāteic arī, ka Bergena kopumā ir svētki mūzikas cienītājiem, jo te ērģeļu skanējums sagaida, ieejot senos dievnamos, ielu muzikantu spēlētas, ņipras melodijas uzmundrina, aplūkojot preces veikalu skatlogos, bet liriskas ziemeļu balādes dzirdamas, klīstot pa celiņiem parkos, kas priecē ar krāšņiem, daudzkrāsainiem ziediem. Mūzika, tāpat kā Ziemeļjūras klātbūtne, šajā pilsētā jūtama ik uz soļa.
Ceļošanas stāsti un praktiski padomi - www.diena.lv/dienacelo.