Pieaugusi saslimstība ar leģionāru slimību, zarnu infekcijām, kašķi un STS

gadā.  Ja iepriekšējos gados tika reģistrēti tikai daži legionelozes jeb leģionāru slimības gadījumi, tad 2011. gadā kopumā bija 49 saslimušie, no kuriem pieci miruši. Saslimšana ar trihinelozi savukārt pieaugusi par 600%  - vidēji gadā saslimušo skaits pieaudzis no septiņiem līdz 52 gadījumiem. Saslimstība ar vīrusu zarnu infekcijām 2011.gadā pieaugusi par 16% – ārsti ziņojuši par 5835 saslimušajiem, savukārt iepriekšējos piecos gados vidēji gadā tika  reģistrēti 3953  gadījumi. Tostarp strauji pieaugusi saslimstība ar rotavīrusu infekciju, par 40% pārsniedzot pēdējo piecu gadu vidējo radītāju. 2011.gadā reģistrēti arī 1088 salmonelozes gadījumi, kas ir par 22%  vairāk kā vidēji gadā iepriekšējo piecu gadu periodā. Par 23% vairāk reģistrēti zarnu infekcijas gadījumi ar nenoskaidrotu slimības izraisītāju.  2011.gadā arvien vairāk cilvēku slimojuši ar kašķi. Epidemioloģiskās uzraudzības dati liecina, ka, piemēram, 2010.gada novembrī reģistrēti 147 inficēšanās gadījumi ar kašķi, bet gadu vēlāk – jau 247 gadījumi. Kopumā pērn reģistrēti 1532 kašķa gadījumi.   Par 39% pieaudzis ar mikrosporiju jeb ādas sēnīšu slimību saslimušo skaits – pērn reģistrēti 469 šādi gadījumi. Ar gonoreju slimojuši par 54% cilvēku vairāk kā agrāk 2010.gadā, kuru skaits pieaudzis līdz 550 saslimušajiem. Savukārt hlamidioze konstatēta 1576 pacientiem, kas ir par 113% vairāk nekā vidēji analogā laika posmā iepriekšējos piecos gados. „Parasti tādas infekcijas kā zarnu infekcijas, kašķis, seksuāli transmisīvās slimības tiek piedēvētas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Un šādu slimību pieaugumu tik tiešām var novērot, pasliktinoties dzīves  kvalitātei,” atzīst LIC direktora vietniece, daktere Velga Ķūse. Viņa atgādina, ka diemžēl šo infekciju izplatība var skart ikvienu – ja netiek ievērota piesardzība un mazgātas rokas, ar šīm slimībām var inficēties ikviens. “Tāpēc infekcijas slimību profilakses pasākumi joprojām ir nozīmīgi un aktuāli,” norāda V.Ķūse. Pērn par 10% pieaudzis personu skaits ar jaunatklātu HIV infekciju - tā konstatēta 301 cilvēkam. Aizvadītajā gadā reģistrēti 1269 jaunatklāti hroniski C hepatīta saslimšanas gadījumi, kas ir par 21% vairāk kā 2010.gadā. Salīdzinājumā ar 2010.gadu par 10% pieaudzis arī akūtu C hepatīta gadījumu skaits - reģistrēti 67 šādi saslimšanas gadījumi. Savukārt saslimstība ar B hepatītu turpināja samazināties, ko var skaidrot ar pozitīvo vakcinācijas  ietekmi. Ja pirms bērnu vakcinācijas uzsākšanas 1997.gadā Latvijā katru gadu tika reģistrēti vidēji 46 B  hepatīta gadījumi bērniem, tad aizvadītajā gadā tikai viens. Saslimušais bērns nebija vakcinēts pret B hepatītu.  2011.gadā reģistrēti arī mazāk saslimšanas gadījumu ar citām infekcijas slimībām, kas novēršamas ar vakcināciju, piemēram, ar vējbakām. Lai arī pirmreizējo tuberkulozes pacientu skaits pērn bijis mazāks kā 2010.gadā, iezīmējusies nelabvēlīga tendence -  tuberkulozes gadījumu skaita pieaugums bērniem vecumā līdz 14 gadiem.