Lai arī dilles ir vislabāk pazīstamas kā garšaugs, tās visā pasaulē kultivē arī ārstnieciskos un dekoratīvos nolūkos. Senajā Ēģiptē un Grieķijā dilles tika izmantotas kā ārstniecības augs – nomierināšanai, vēdera sāpju mazināšanai un pat pret ļauniem gariem. Viduslaiku Eiropā dilles tika izmantotas arī kā aizsardzības līdzeklis pret burvestībām. Tautas medicīnā dilles tiek izmantotas gremošanas traucējumu, vēdera pūšanās un nemiera mazināšanai. Tās ir arī dabisks diurētiķis, palīdz izvadīt lieko šķidrumu no organisma.
Kulinārijā svaigas dilles tiek pievienotas salātiem, sviestmaizēm, aukstajai biešu zupai. Vārītas vai sautētas tiek pasniegtas kopā ar kartupeļiem, dārzeņiem, mērcēm.
Zivju ēdienos tās ir klasisks papildinājums lasim, forelei vai skumbrijai.
Konservēšanā dilles ir neatņemama sastāvdaļa – gan gurķu marinēšanā, gan skābēšanā.
Diļļu sviests ir lieliska piedeva grilētiem ēdieniem vai maizei.
Dilles var arī sasaldēt vai kaltēt, taču visvairāk aromāta un garšas tās sniedz svaigā veidā.
Lai gan latvieši bieži tiek apsmieti par savu diļļu māniju, tās izmanto arī citas nācijas. Dilles ir būtiska sastāvdaļa daudzos poļu ēdienos, piemēram, aukstajā zupā chłodnik, pie skābētiem gurķiem, uz kartupeļiem, kā arī mērcēs un marinādēs.
Vācijā dilles bieži izmanto marinēšanai (īpaši gurķiem), zivju ēdienos un mērcēs, piemēram, Dillsoße pie laša vai kartupeļiem.
Dilles ir ļoti izplatītas Ziemeļvalstu virtuvē. Zviedrijā tās ir neaizstājamas gravad lax (mērce ar dillēm), kartupeļu ēdienos, kā arī tiek marinēšanai un siļķu konservos. Somijā tās tiek lietotas pie zivīm, īpaši laša, kartupeļiem, marinādēs un sviestā. Irānā dilles izmanto rīsu ēdienos, piemēram, sabzi polo (rīsi ar dillēm un zaļumiem), kā arī zupās un sautējumos. Persiešu virtuvē tās tiek izmantotas kopā ar pupiņām, dārzeņiem un jēra gaļu.
Indijas rietumu un dienvidu reģionos dilles tiek izmantotas zupās, čatnijos un karijos. Indijā tās bieži izmanto nevis tikai kā garšvielu, bet arī lielākā daudzumā.
Turcijā dilles (turku valodā: dereotu) ir bieža sastāvdaļa tādos ēdienos kā zeytinyağlı enginar (artišoki olīveļļā), cacık (jogurta un gurķu mērce) un pildīti dārzeņi.
Grieķijā dilles bieži sastopamas spinātu pīrāgā spanakopita, tzatziki un dārzeņu sautējumos. Grieķi dilles izmanto kombinācijā ar citām Vidusjūras garšvielām.
Mūsdienās dilles piedzīvo savu renesansi arī ārpus gastronomijas. Tās parādās uz tekstilmateriāliem, keramikas traukiem, pat smaržu pasaulē kā aromātisks un estētiski iedvesmojošs elements. Sociālajos tīklos dillēm tiek veltīti T krekli, uzlīmes un pat humora mēmes, īpaši Skandināvijā.