Svece vai sērkociņš ar apsīkušu liesmu. Kā atpazīt izdegšanas sindromu

Par izdegšanas sindromu dzirdējis gandrīz ikviens no mums, tomēr, kā norāda speciālisti, kad tas skar mūs pašus, ne vienmēr spējam atpazīt pirmos simptomus. Pasaules Veselības organizācija ir noteikusi, ka izdegšana nav psihiatriska slimība, bet ar profesionālo darbību saistīts sindroms, kas attīstās kā reakcija uz hronisku stresu darbavietā. Latvijā izdegšanas sindroms ir iekļauts arodslimību klasifikatorā. Kas ir galvenās simptomu dimensijas, kā novērst riska faktorus un cik nopietni jāuztver izdegšanas sindroma ietekme uz organismu un darbspējām turpmāk, skaidro Veselības centra Vivendi un Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra psihiatre Liena Lapiņa (bij. Grauda). 

Diagnoze? Slinkums?

"Izdegšanas sindroms visā pasaulē un arī Latvijā kļūst aizvien aktuālāka problēma. To nosaka sociālekonomiskais konteksts un mūsdienu laikmeta prasības. Lielā daļā Eiropas valstu ir mainījusies izpratne par izdegšanas sindromu, no psiholoģiska sindroma tas ir kļuvis par oficiālu medicīnisku diagnozi, kas nosaka nepieciešamību pēc atbilstošas profesionālas palīdzības," skaidro L. Lapiņa: "Tas, kā izdegšanas sindromu uztveram, nemazina tā nozīmi. Mediķu uzdevums ir izvērtēt tā smaguma pakāpi, piedāvāt piemērotākos palīdzības pasākumus. Vieglākos gadījumos to būs mazāk, iespējams, pacients pats varēs sev palīdzēt, pārplānojot darba režīmu, ieplānojot atpūtu un patīkamas nodarbes, pietiekami izguļoties vai pārrunājot grūtības ar kādu uzticības personu, ģimenes locekli vai kolēģi. Smagākos gadījumos būs nepieciešama mediķu palīdzība – reizēm varēs palīdzēt ģimenes ārsti, bet reizēm būs jāpiesaista arī psihoterapeits, klīniskais psihologs vai psihiatrs, plašāka speciālistu komanda."

Tiesa, ne vienmēr izdegšanas sindroms tiek uztverts nopietni, arī sabiedrībā dažkārt to uztver kā nespēju organizēt individuālo dzīvi vai pat slinkumu. Tomēr, kā rāda Kantar TNS 2018. gada pētījums, Latvijā teju puse (48%) darba ņēmēju gada laikā ir piedzīvojuši kādu no profesionālās izdegšanas pazīmēm. Un straujais dzīves ritms, arī tādas personiskas iezīmes kā sasniegumu vērtēšana augstāk par veselību var būtiski ietekmēt izdegšanas sindroma attīstību.