Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Sveiks un vesels

Dakteru misijas darbs un vecāku atbildība

Latvijā 12 gadu veciem bērniem patlaban ir vidēji 3–4 bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. 1994. gadā šis rādītājs bija pat pieci vai astoņi. Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Skandināviem šādus rādītājus izdodas sasniegt, pateicoties tam, ka šajās valstīs tiek īstenotas ilgtermiņa profilakses programmas, kuras tiek pārraudzītas un izvērtētas, stāsta Egita Senakola, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zobārstniecības fakultātes Zobu terapijas un mutes veselības katedras asociētā profesore.

Zobārstam jābūt kā ģimenes ārstam un draugam

"Primāri zobu veselības stāvokli nosaka ģenētika. Un, jo sliktāka ģenētika, jo vairāk jāiegulda profilaksē," norāda Jūrmalas zobārstniecības klīnikas R&D stomatoloģe Silvija Pudāne. Ar viņu sarunājamies par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju attieksme pret zobu veselību, izplatītākie stereotipi, biežākās stomatoloģiskās saslimšanas un nepieciešamā profilakse zobu kopšanā.

Salds un saldināts, tomēr bez cukura

Novembris tiek atzīmēts kā diabēta mēnesis. Šīs slimības izplatība pieaug visā pasaulē, tostarp Latvijā, turklāt ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu un jauniešu vidū. Pacientu biedrība Latvijas diabēta centrs ik rudeni cenšas aktualizēt diabēta pacientiem būtiskus jautājumus, bet šajā novembrī nolēmusi uzrunāt arī tos, kuriem diabēts var potenciāli draudēt neveselīgu dzīvesveida paradumu un liekā svara dēļ. Viens no nopietniem riska faktoriem ir pārmērīgs cukura patēriņš, kura alternatīva var būt dažādu necukura saldinātāju izmantošana. Atklājot diabēta mēnesi, pagājušajā nedēļā sadarbībā ar Latvijas Diabēta centru tika prezentēts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Rezidentūras studiju fakultātes (RSF) pētījums Saldinātāju un saldināto dzērienu patēriņa tendences bērniem un jauniešiem un to iespējamā ietekme uz veselību.

Savlaicīgums glābj vīriešu veselību

Mūsdienās daudzas iepriekš nāvējošas slimības, laikus veicot diagnostiku, ir iespējams veiksmīgi ārstēt, turpinot dzīvot kvalitatīvu mūžu. Diemžēl nepareizu priekšstatu, baiļu un vienaldzības dēļ cilvēki izvairās no veselības pārbaudēm, apdraudot savu dzīvību. Visbiežāk šī tendence ir novērojama tieši stiprā dzimuma vidū. Novēlotas diagnozes dēļ vīriešu mirstība no ļaundabīgiem audzējiem Latvijā ir vairākas reizes lielāka nekā sievietēm.

Māksla piedāvā sarunāties bez vārdiem

Mākslas terapijā trešais medijs starp terapeita un klienta attiecībām ir māksla, ar tās palīdzību var izteikt neverbalizētus pārdzīvojumus.

Aizsargbarjera pret uzbrukumiem

Vairāk stresa, vairāk slodzes darbā un sadzīvē, biežāka uzturēšanās iekštelpās, iespējams, kopumā arī mazāk kustību – tas viss rudenī un ziemā mēdz samazināt organisma dabiskās aizsargspējas. Tomēr cilvēka imūno sistēmu, kas ir galvenais sargkareivis cīņā pret mikrobiem un to izraisītām infekcijām, var stiprināt, īpaši piedomājot par galvenajiem imunitātes uzturēšanas pamatprincipiem: sabalansētu uzturu, pilnvērtīgu miegu, veselīgām fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā.

Ilga mūža noslēpumi un revolūcija zinātnē

''Mūsdienās netiek ņemts vērā, kā cilvēks dzīvoja 200 tūkstošus gadu, tikai pēdējos gados sāk rasties zinātniska izpratne par evolūciju. Tā sniedz zinātniski pamatotākas atbildes par cilvēka uzbūvi un veselību, pamazām palīdzot atklāt arī ilgdzīvošanas noslēpumus,'' atzīst ārsts, uzņēmuma SilvExpo valdes loceklis un ilgdzīvošanas pētnieks Uģis Klētnieks.

Kustos, lai labi justos, un iekustinu citus!

Ar devīzi "Piecelies pats un piecel citus!" šoruden atkal norisināsies #BeActive Eiropas sporta nedēļa, kuras mērķis ir piesaistīt cilvēkus aktīvam dzīvesveidam, mazinot mazkustīguma izraisītās saslimšanas. Šī sociālā kampaņa vienlaikus notiek 42 Eiropas valstīs, rosinot iedzīvotājus mainīt ikdienas paradumus un kļūt kaut nedaudz kustīgākiem. Kā atgādina Pasaules Veselības organizācija – kaut vai tikai 30 minūšu mērenas intensitātes slodzes piecas reizes nedēļā būtiski samazinās saslimšanas risku ar daudzām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām.

Pamodies nakts vidū

Lai justos labi, pieaugušajiem miegā jāpavada vidēji septiņas līdz deviņas stundas diennaktī, tomēr daudzus skar bezmiegs, regulāra mošanās naktī un citi miega traucējumi, kuriem var būt dažādi iemesli. Par bezmiegu var runāt tad, ja miega traucējumu epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā vienu trīs mēnešus ilgā laika periodā. Taču ir vairākas bieži sastopamas situācijas, kuras atstājot bez vērības palielinās arī risks, ka bezmiegs var piezagties nepamanīts, skaidro aptieku tīkla Apotheka uzrunātā Miega slimību centra ārste psihiatre Natālija Bērziņa.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide