Šīs valsts vīndarīšanu XIX gadsimtā bija izpostījusi rijīgā filoksēra Phylloxera, XX gadsimta sākumā sausais likums, Lielā depresija un vēlāk Otrais pasaules karš. 40. gadu beigās Amerikā darbojās tikai ap 15% vīndarītavu, salīdzinot ar 1880. gada skaitu. Vēl vairākas desmitgades pēc kara amerikāņu vīnus Eiropā neviens nopietni neuztvēra.
Bet viss sagriežas kājām gaisā 1976. gadā Parīzē vienas degustācijas laikā.
Francija pret Kaliforniju
Franči degustāciju rīkoja, lai parādītu Francijas vīnu pārākumu pār Kalifornijas vīniem un gūtu papildu publicitāti. Taču degustācijā uzvarēja kalifornieši. Vīna pasaulē tas radīja efektu, ko var salīdzināt ar bumbas sprādzienu klusā naktī.
Šī degustācija vēsturē iegāja kā visvairāk apspriestā un publicētā degustācija pasaules vīndarīšanā.
Par šo notikumu sarakstītas grāmatas un uzņemtas filmas, taču, aprakstot to dažos vārdos, būtība ir šāda: tolaik neapšaubāmi līderi vīnu pasaulē, arī Amerikā, bija franči. Ikviens Amerikas prezidents, sākot no Džordža Vašingtona, beidzot ar Džonu Kenediju, pieņemšanās pasniedza tikai franču vīnus.
Tikai Lindons Džonsons (ASV prezidents 1963–1969) izdeva dekrētu, ka Baltajā namā jāpasniedz tikai Amerikas vīni.
To veicināja Stīvena Spurjē lēmums organizēt degustāciju. Stīvens Spurjē, pēc tautības anglis, nodarbojās ar vīna tirdzniecību Parīzē. Viņam Parīzes centrā piederēja izmeklētu vīnu veikals un tika nodibināta arī vīna skola L’Académie du Vin. Skolas apkaimē atradās vairāki Amerikas firmu pārstāvniecību biroji, tādējādi par vīna skolas studentiem kļuva arī amerikāņi.
Spurjē saintriģēja vairāki Kalifornijas Cabernet Sauvignon un Chardonnay vīni, kurus no Amerikas bija atveduši viņa studenti.
Ieradās tikai viens žurnālists
1976. gadā par godu 200. gadadienai kopš Neatkarības deklarācijas parakstīšanas (tā noteica Amerikas neatkarību no Anglijas) Spurjē kungs nolēma sarīkot vīnu sacensību – degustāciju starp Bordo Grand Crus sarkanvīniem un Kalifornijas Cabernet Sauvignon sarkanvīniem, kā arī starp Burgundijas un Kalifornijas Chardonay baltvīniem.
Tā kā Spurjē bizness bija augstākā līmeņa franču vīnu tirdzniecība, tad viņa ideja bija skaidra – parādīt Francijas vīnu pārākumu pār Kalifornijas vīniem un gūt papildu publicitāti. Lai arī uz pasākumu tika uzaicināts kupls skaits mediju pārstāvju, ieradās tikai viens žurnālists – Džordžs Teibers no Time Magazine.
Šis pasākums šķita tik nenozīmīgs, jo uzvarētājs taču nepārprotami zināms! Tika degustēti 10 baltvīni un 10 sarkanvīni. Taču notika neparedzamais. Gan baltvīnu, gan sarkanvīnu kategorijā pirmās vietas ieņēma kalifornieši.
Tas radīja nekustamā īpašuma bumu Napas ielejā un apkārtējos vīna reģionos, Sonomas apgabalā un Mendocino. Tika atklātas neskaitāmas vīna darītavas Kalifornijā un visā pārējā Amerikā.
2008. gadā tika uzņemta mākslas filma Bottle Shock, kas balstās uz notikumiem ap 1976. gada degustāciju. Vienīgais žurnālists Džordžs Teibers, kurš piedalījās šajā degustācijā, ir sarakstījis grāmatu Judgment of Paris.
Uz to, ka šīs degustācijas rezultāti nebija nejaušība, norāda fakts, ka pēc 30 gadiem – 2006. gadā – tika organizēta vēl viena tāda pati degustācija un atkal goda pjedestālu aizņēma Amerikas vīni.
Redz, USA vīnu dzer un slavē!