Kā bērnus bez stresa dabūt projām no datora? Dodieties uz Maijrozēm, kas Olaines pagasta Pēterniekos. Tur pavasaros un vasarās skan bērnu smiekli, notiek vizināšanās ar ēzelīšiem, lielākie kāpj mugurā zirgiem, kāzinieki labprāt fotografējas ar lieliskajiem dzīvniekiem fonā, ciemiņi baro lopiņus ar burkāniem, notiek ekskursijas, daudzi skaisti mirkļi tiek iemūžināti bildēs un video, bērni ar pirkstiņiem krāso zirgus. Pozitīvās emocijas virmo visapkārt.
Vēlajā rudenī Maijrozēs ir klusāks, bet arī tagad un ziemā te vienmēr brauc apmeklētāji, lai patusētu ar zirdziņiem, ēzelīšiem vai ponijiem, izskraidītos un ugunskurā uzceptu desiņas. Kur vēl mūsdienu pilsētnieks var būt tik tuvu zirgiem? Maijrožu dibinātāji Ilga Bērziņa, Marija un Romāns Semusi dzīvo ar pārliecību – neviena dzīves stunda, kas pavadīta kopā ar zirgiem, nav veltīgi pagājusi.
Izkrāsot dzīvu zirgu
Savu ierašanos esam sarunājuši laikus, un Ilga ar Mariju fotografēšanai pucē divdesmit piecus gadus veco tumši bēro Latvijas šķirnes zirgu Golfu. Viņam ap kājām apliek sarkanas saites, apmatojums uz galvas tiek sapīts bizītē, uzlikta cepurīte ar ausu uzmavām. Šoreiz tā skaistumam, citā reizē tramīgiem zirgiem slāpē troksni ausīs, bet vasarās cepurīti liek, lai insekti nelien ausīs.
Pelēki vēsā rudens rītā ganībās zāle vēl zaļa, šur tur zied kāda pļavu puķe. Marija Semuse, pinot Golfam bizi, stāsta: "Ar Ilgu Bērziņu, kas ar zirgiem no bērna kājas, iepazinos pirms vienpadsmit gadiem, kad pie viņas uz jāšanas nodarbībām aizvedu savu vecāko meitu Darju. Pēc kāda laika arī pati kāpu zirgam mugurā. Pie zirgiem atpūtās mūsu un paziņu bērni. Ģimeņu lielākā problēma mūsdienās – vecāki pavada maz laika ar saviem bērniem. Sākām domāt, kā lai bērnus aizvilina no datora. Garas stundas pie tā sēžot, bērni aug mazkustīgi. Sākumā mums bija seši zirgi, bet pamazām apaugām. Tagad uz Maijrozēm brauc ģimenes ar atvasēm un priecājas, ka te ir zirgi, poniji, ēzeļi, āzis, truši, trīs kaķi un karūsas dīķī, kuras piepeld, kad ierauga cilvēkus krastā. Bērni čamda un paijā dzīvniekus, tie ir laimīgi un mīlīgi, jo pieradināti pie glāstiem un našķiem. Kad piebrauc mašīna vai autobuss, visiem lopiņiem acis tikai uz nācējiem vien."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!