"Katrs saimnieks jau savu suni mīl, bet man tiešām šķiet, ka Frodo ir vienkārši brīnišķīgs suns," saka Ieva Andersone, kuras mājās pusotru gadu vecais gludspalvainais retrīvers iekļāvies kā ļoti saticīgs, dzīvespriecīgs un pacietīgs ģimenes loceklis. Ieva spoži melnajam četrkājainim, šķiet, ir vismīļākais cilvēks, viņas vīrs Kristaps – visrespektētākais, bet dēli Viesturs (13 gadi), Teodors (10) un Andrejs (7) – līdzvērtīgi vai saimes hierarhijā nedaudz augstāki "brāļi". "Frodo pacietība ir milzīga – ļauj bērniem gulēt viņam blakus, izmantot viņu kā spilvenu, nekad nav pat uzrūcis. Mēs esam viņa cilvēki, un Frodo ir vienmēr laimīgs mūs satikt un būt kopā," Ieva raksturo.
Īstais brīdis klāt!
Tas, ka ģimenē ir vajadzīgs suns, Ievai bija skaidrs jau no bērnības. Viņa pati kopš desmit gadu vecuma auga kopā ar vecāku paņemtu jauktenīti. Suns nodzīvoja pamatīgi garu mūžu un nomira, kad Ievai bija jau 26 gadi. "Kad mēs ar vīru izveidojām savu ģimeni, sākumā, kamēr vēl nebija bērnu, ļoti daudz braukājām apkārt, es arī devos studēt maģistrantūrā ārvalstīs, tāpēc tas nešķita labs laiks suņa iegādei. Bet, lai tā suņa klātbūtne tomēr būtu, uzdāvinājām labradoru vīra vecākiem. Nedēļas nogalēs braucām apciemot, tā ka suns manā dzīvē bija, bet ne katru dienu. Vīra vecāki bija priecīgi, jo viņiem iepriekš jau bija bijis
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 29. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00