Man reizēm jau neērti pirms gada nogales publicēt Dienā materiālus par svētku sagaidīšanu un pavadīšanu cilvēkiem kopā ar saviem dzīvniekiem. Turklāt arī citi masu mediji dara to pašu. Vai tad nu beidzot cilvēki nav sapratuši, ko un kā? Nu cik var?
Taču atkal un atkal jaunā gada pirmajās dienās tie paši masu mediji un visi portāli publicē negadījumu ziņas. Noķerti dzērājšoferi, petardes savainojušas vai pat sakropļojušas dzirkstošos priekus alkstošos, salūti izbaidījuši putnus, meža zvērus, no saimniekiem aizmukuši desmitu desmitiem suņu. Dažiem no tiem palaimēsies, jo viņus meklēs izmisušie saimnieki un varbūt pat atradīs savus mīluļus, citus nemeklēs neviens. Viņi nokļūs patversmēs vai tiks sabraukti uz ceļiem, vai aizies bojā aukstuma un bada nāvē.
Cilvēks, kas uzskata sevi par augstāko būtni starp visām dzīvībām, nespēja parūpēties par savu uzticīgāko draugu, nenovērtēja viņu, nepasargāja, kaut tas bija tik neticami viegli izdarāms. Iedvesmojošie gada nogales vispasaules svētki cilvēku neapdomības, vienaldzības un, es teikšu, stulbuma dēļ citos medību laukos aizsūtīja tos, kuri šajā saulē netika uzskatīti un nekļuva par Dieva doto dārgumu savam cilvēkam, viņa sirdij un mājai. Tomēr es aicinu – meklējiet, meklējiet, meklējiet! Varbūt atradīsiet.