Satikt sargeņģeli
Sintijai ir 22 gadi, viņa Rīgā strādā par pavāri – divas dienas strādā, divas brīvas. Divus gadus pa pāris mēnešiem šo darbu jaunā sieviete darīja Zviedrijā, kur dzīvo viņas abas māsas Agita un Agnese. Brālis Agris ar ģimeni dzīvo Siguldā. Tēvs Jānis ir ekskavatorists, māte Ludmila – mājsaimniece.
Dambīšos vienmēr bijuši mājdzīvnieki. Sintijas bērnībā parasti bija piecas govis, vēl sivēnmātes un arvien pa kādam krancītim. Bērni mācījās rūpēties par dzīvo radību.
Sintiju bērnībā sakodis pašu suns, un tikai operācijas paglāba meiteni no neglītas rētas.
Mamma baidījusies, ka notikušais bērnā uz visu mūžu būs iedzinis bailes no suņiem. Taču noticis pretējais.
Sintija Ozoliņa uzņēmusies rūpes, kas, pateicoties viņas jaunībai, veselībai, žēlsirdībai un arī iespējām, dod patiesu gandarījumu. Paldies Dievam, vismaz četriem suņiem, kas dzīvojas Dambīšos, ir laimējies, jo viņi satikuši savā ceļā sargeņģeli.
Kā atdzimusi
Vienīgais Sintijas pašas pirktais suns ir ogļmelnais franču buldogs Hugo. Viņam jau trīs gadi.
Par gaišo franču buldoga šķirnes sunīti Busju Sintija uzzināja ss.lv. Busja dzīvojusi Lietuvā, bijusi kucēnu ražojamā mašīna. Vēlāk viņa atdota Ķekavā, un arī tur viņai bijuši vairāki metieni. Kad kucīti sterilizēja, saimniecei viņa vairs nebija vajadzīga. Sieviete stāstīja, ka Busja nesadzīvojot ar citiem suņiem. Sintijas mājās sunīte nokļuva sešu gadu vecumā. Dambīšos viņa visiem ir mīļā Busja, Pupsiks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 26. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!