Inteliģentas, ģimeniskas, raksturu un kažoku krāsojuma ziņā pārsteidzošas, vārdu sakot, neparastas – tā savas audzētavas Alpaku sala pašu mazāko kamieļu ganāmpulka pārstāvjus raksturo Ineta un Helmuts Zībārti. Kad dodamies ciemos pie viņiem uz Bebrenes pagastu, pamalē satumst mākoņi un saimniecībā nolijis teju pirmais šīsvasaras lietus. Alpakas patvērušās kūtiņā un tikai tad, kad atkal starp mākoņiem uzspīdējusi saule, ziņkāri bāž purniņus pa kūtsdurvīm: kas atbraukuši?
"Alpakas ir gana ziņkārīgas un ieinteresētas komunikācijā ar cilvēkiem," Ineta stāsta. Kad viņa uzņem ciemiņus Vilnas namiņā un ekskursantiem stāsta par šīs audzētavas tapšanas vēsturi, alpaku audzēšanas specifiku un vilnas iegūšanas procesu, dažas no šā 30 eksemplāru ganāmpulka mēdz arī drosmīgi nākt iekšā pa atvērtajām namiņa ārdurvīm un kā staigājoši, draudzīgi eksponāti ar savu dalību paspilgtināt audzētājas pieredzes liecības. Vien jāpiebilst, ka dažas – vecākās – no šīs salas alpakām pārspēj cilvēku augumā. Ja jūs tādai iepatiksities, rēķinieties, ka no alpakas puses turpmākais kontakts būs miermīlīgi ciešs un stiprā dzimuma pārstāvji jums demonstrēs savas cīņu prasmes. Bet, ja runa ir par Zībārtiem un viņu meitu Elzu, tad katram te ir savi mīluļi jeb precīzāk – alpakas te sev izvēlas mīluļus.
Paklājiņš no Peru
"Manas saknes ir Bebrenē, pati nāku no Daugavpils, tomēr man tuvāka ir Sēlijas puse," atzīst Ineta. Helmuts precizē: "Nopirkām Latgalē īpašumu, iekopām, gribējām māju būvēt, dažas vasaras tur padzīvojām, bet sapratām, ka negribam tur palikt."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 14. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!