Pirmie robotizētie mājdzīvnieki, kas tika radīti XX gs. 90. gadu beigās, bija visai primitīvi, savukārt tie, kurus ražo šodien, tehnoloģiski ir daudz komplicētāki. Liela daļa ir aprīkoti ar mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanās algoritmiem, kas padara to kustības un izturēšanos daudz reālistiskāku, bet cenu – augstāku, lai gan paralēli pieejami arī vienkāršāki un lētāki modeļi.
Daudzi patērētāji pasaulē šodien iegādājas robotsuni vai robotkaķi, lai iegūtu līdzīgu sabiedroto, kāds būtu īsts suns vai kaķis, taču izvairoties no atsevišķiem trūkumiem vai neērtībām, kas parasti nāk komplektā ar rūpēm par dzīvu radību. Laika gaitā ir veikti dažādi pētījumi, kas rāda, ka cilvēki pret robotizētiem mājdzīvniekiem mēdz izturēties līdzīgi kā pret īstiem, pat par spīti acīmredzamām vizuālām un funkcionālām atšķirībām. Tomēr nekur nav palikušas arī diskusijas par to, cik vispār ētiski ir izmantot robotizētus mīļdzīvniekus un vai tos vajadzētu plaši iekļaut, piemēram, veco ļaužu aprūpē.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00