Lūk, nesen saulainajā un siltajā laikā divas dienas pēc kārtas Biķernieku mežā novēroju līdz tam neredzētu parādību – zem slaikas priedes skudru pūznī pērās vārna! Riktīgi bija iesēdusies pūznī, pa laikam izslēja pret sauli te vienu, te otru spārnu, tad izlēca, no sirds izpurināja savu tērpu un atkal atpakaļ tajā īpašajā SPA.
Nākamajā dienā atkal tas pats. Ko tas putns guva no šādas procedūras? Dikti gribēju to zināt, tāpēc zvanīju savam labam paziņam dabas pētniekam Vilnim Skujam.
Viņš mazliet samulsa – vārnas skudru pūžņos nekad nav redzējis, parasti mežā tā rīkojoties sīļi. Skuja skaidroja, ka vārnai acīmredzot bijusi vēlēšanās tikt vaļā no dažādajām spalvgraužu sugām, kas iemitušas putna apspalvojumā. Kad putns nosēžas uz pūžņa, skaudras atrod spalvgraužus un sačurā tos ar skudrskābi. Vārnas ir gudri putni, pietiek vienai redzēt, kā sīļi attīrās pūznī, un mācība rokā – jāiet man ar’ pamēģināt!
Pilsētās mazāk skudru pūžņu nekā mežā, kur putniem tāds SPA samērā ierasts. Vilnis Skuja agrā pavasarī vienmēr pūznī ieklājis un uz brīdi tur atstājis lakatiņu: "Skudras to sačurā ar skābi. Tā ir pirmā pavasara smarža marta beigās un nebūt nav nepatīkama." Sasmejamies – varbūt labs jaunatklājums Covid laikā? Izolējies un šķaudi uz veselību skudru sačurātā kabatas lakatiņā!