Turpinot stāstu par anīsa dzērieniem – šoreiz stāstīšu par spāņu dzērienu Anis. Spānijas karstā saule anīsa sēklās attīsta īpaši pikantu aromātu.
Izcilākais – Činčonā
Anis tiek ražots visā valstī, taču visizcilākais top Činčonā – 50 kilometru uz dienvidaustrumiem no Madrides.
Jau 1777. gadā ir līgums, kas liecina par Činčonas anīsa dzēriena pasūtījumu Spānijas karaļa galmam ne mazāk kā 100 000 litru apjomā gadā. Tieši ap to laiku Centrālās Spānijas iedzīvotāji sāka iekopt anīsa laukus, lielu vērību pievēršot kvalitātei.
XIX gadsimtā karaliene Marija Kristīna iecēla Činčonas destilētājus par saviem galma piegādātājiem. Anīsa sēklas no šīs Spānijas mazpilsētas tika apbalvotas ar zelta medaļām pasaules izstādēs 1893. gadā Čikāgā un 1900. gadā Parīzē.
Anīsa audzēšana ir diezgan grūts darbs, taču pilsētas iedzīvotāji ir uzticīgi šai tradīcijai. Līdz pat šai dienai Anís de Chinchón sastāvā nav nekā cita, izņemot to, kas norādīts uz etiķetes, lai gan garšvielas ar līdzīgu garšu tagad ir pieejamas par krietni zemākām cenām.
Kā gatavo spāņu anīsa dzērienus
Agrāk šī destilāta pamatā bija vīns, taču tagad no kolonnām aizvien lētāk iegūstamie labības destilāti arī šeit ievieš pārmaiņas.
Sīvajā konkurencē saglabājušies tikai nedaudzi uz vīna bāzes gatavoti anīsa brendiji.
Līdzīgi franču vai grieķu anīsa degvīniem, arī Anís de Chinchón pamatā mūsdienās tiek izmantots neitrāls alkohols.
Kopā ar alkoholā izmērcētu anīsu šo maisījumu vēl vienu reizi destilē vara destilācijas katlos. Alkohola saturs gala produktā svārstās no 35 tilp. % Chinchón dulce variantā līdz pat vairāk nekā 70 tilp. % Chinchón seco especial. ES cilmes vietas apzīmējums garantē, ka tikai anīsa destilātu no Činčonas apvidus uz dienvidaustrumiem no Madrides drīkst saukt par Chinchón.
Anīsa dzērieni citur Spānijā
Tomēr anīsa degvīnus ražo gandrīz visur Spānijā. Tajos pieņemts izmantot ne tikai anīsu, bet arī badjanu, fenheli un citus augus ar līdzīgu aromātu. Atļautas ir dažādas metodes, piemēram, vairākkārtēja sēklu vai citu anīsam līdzīgu augu daļu pievienošana. Vienīgais noteikums – lai anīsa sēklu garša saglabājas dominējoša.
Taču slavenāko anīsa degvīnu ražošanā tomēr izmanto tikai anīsu. Nereti to destilētavas cieši saistītas ar anīsa kultivēšanu. Piemēram, Destilerías en Rute pieder anīsa muzejs.
Pazīstamas anīsa markas ir Miura, Castellana, Tunel, Machaquito un Anis de Mono, kas pieder Osborne namam.
Piemēram, Miura Anis Dulce nāk no Sjerranortes mežu ieskautās Kasaljas de la Sjerras, kas atrodas nacionālā parka vidū ap 80 km uz ziemeļiem no Seviljas. Mazpilsētā ar iespaidīgām celtnēm un tās apkaimē jau XVI gadsimtā attīstījās vīnkopība un līdz ar to arī destilācijas māksla. XIX gadsimtā tur bija ap 40 destilētavu. Par vienu no specializācijām kļuva arī anīsa liķieru ražošana.
No anīsa sēklām vecajos destilācijas katlos tiek destilēta esence, no kuras gatavo šo intensīvi aromātisko liķieri.
Dzer kokteiļos un pie kafijas
Alkoholiskie dzērieni ar anīsa aromātu ir spāņu dzērienu kultūras sastāvdaļa jau gadsimtiem ilgi. Šī iemesla dēļ pat ir iesakņojušies ar dzimumu saistīti dzeršanas rituāli. Vīrieši to visbiežāk pasūta pie kafijas un cigāra, kā arī kokteilī ar brendiju, ko sauc par sol y sombra (saule un ēna).
Savukārt vecākas kundzes to iemalko saldinātu pie kafijas, slavinot ne tikai šī dzēriena labvēlīgo iespaidu uz gremošanu, bet arī efektīvo iedarbību cīņā pret novecošanās pazīmēm.
Diemžēl šis ilgdzīvošanas efekts neiedarbojas uz pašiem dzērienu ražotājiem – daudzas destilētavas laika gaitā nācies slēgt, bet daļa nonākusi heresa ražošanas gigantu un citu lielo investoru īpašumā.