"Mazs bij’ tēva novadiņis, bet diženi turējās… – šī tautasdziesma piestāv Nīcas pagasta Bernātiem: ciemā ir nodibināta biedrība, tiek izdots savs žurnāls un ļaudis aicināti gan radīt, gan svinēt.
Kūrorta aizsākumi
1924. gada 27. septembrī Bernātos viesojās Latvijas brīvvalsts pirmais prezidents Jānis Čakste un sacīja: "Šeit jābūt kūrortam." Biedrības Mēs Bernātiem vadītāja Diāna Ansule neslēpj, ka aktīvistu starpā bijušas diskusijas, kurš īsti ir kūrorta aizsākuma gads. Jo akmens, kurā iekalta prezidenta teiktā zīmīgā frāze, augstā kāpā, sauktā par Čakstes kalnu, uzstādīts divus gadus pēc valsts galvas viesošanās. Akmens atklāšana 1926. gadā, klātesot Liepājas Peldu iestādes biedrības vadītājam Jēkabam Zelmenim ar kundzi, vainagojusies ar grezniem svētkiem. Izveidots detalizēts Bernātu apbūves plāns. Bijušas ieceres būvēt sanatoriju un tramvaja līniju, kas piejūras ciemu savienotu ar Liepāju.
Visu nobremzēja karš un padomju armijas daļu izvietošana Baltijas jūras piekrastē. Virsnieki te dzīvoja kopā ar savām ģimenēm, bet vietējiem iedzīvotājiem pieeja pludmalei bija stingri ierobežota. Laikā, kad vara demontēja jebko, kas atgādina latviskumu, piemiņas zīme izspruka sveikā. Varbūt tāpēc, ka atradās priedēm aizaugušā pakalnā.
2000. gadu sākumā vietas labiekārtošanu, kāpņu un skatu laukumiņu izbūvi projekta ietvaros veica Nīcas novada dome. Diāna stāsta: "Nopietnākais pāridarījums akmenim bija pamatīgi cilvēku radīti skrāpējumi. Tuvojoties Latvijas simtgadei, mūsu biedrība uzrakstīja projektu akmens atjaunošanai. Akmeņkalis noņēma ļoti plānu virskārtu un restaurēja uzrakstu pēc vēsturiskas fotogrāfijas. Pirms tam kāda sirma kundze ienāca kafejnīcā Bernātu Dzintariņš un lūdza biedrības vadītājai nodot 1932. gadā tapušu piemiņas zīmes attēlu."
Kamēr no postamenta noceltais akmens atradies meistara darbnīcā, vietējā iedzīvotāja Anna, kura rūpējas par kārtību Bernātu mežā, ļoti satraukusies – varbūt akmens nozagts? Izskatījusi tuvējo apkārtni: vai tik vandaļi nav noripinājuši? Diāna Annu nomierinājusi, skaidrojot, ka tas drīz atgriezīsies savā vietā.
Kūrorts, kāds bija iecerēts pirms simt gadiem, izpalika, toties tagad bernātniekus, kā arī atbraucējus priecē lieliskais Bernātu dabas parks un sakoptā piekraste. Turklāt, pēc pēdējiem datiem, nelielajā Bernātu ciemā darbojas 33 tūrisma uzņēmēji.
Pieclapīte un skudrulauva
Atpazīstamības zīme Viedais ciems 2022 Bernātiem ir piešķirta pelnīti – piejūras vecāko iedzīvotāju pieredzi un radošumu papildina jaunās paaudzes prasmes. Kad Diāna vēl strādājusi Nīcas novada domē, viņas pārziņā bijis sabiedriskais sektors – jaunieši, ciemu sabiedriskie centri un biedrības. "Ar baltu skaudību skatījos uz Kalnišķu un Jūrmalciema sabiedrisko centru, kur aktīvi veidojās kopas, kas organizē pasākumus, velk ļaudis ārā no mājām. Bernātos tolaik nekas nenotika, vienīgi vasarās vidi atdzīvināja tūrisms. 2016. gadā man pa galvu malās ideja par biedrības dibināšanu, izpētīju – vajag vismaz divus cilvēkus. Vienudien pārsteidzu savu vīru: "Apsveicu tevi, mēs esam dibinājuši biedrību!"" Paralēli par to iedomājusies arī vietējā uzņēmēja Liene Otaņķe. Tas jau ir spēks, kad vēl viens cilvēks deg par ideju, atklāta ir Diāna.
Debija – kopā ar pašvaldību organizētā Kurzemes koru sadziedāšanās pie jūras. Tā kā biedrības simbols ir ceriņu pieclapīte, klātesošie cienāti ar "laimīgo tēju" un aicināti stāties jaunizveidotajā biedrībā. "Toreiz neatsaucās neviens cilvēks, bet nekas. Kad pašvaldība izsludināja vietējo projektu konkursu, Patriotu nedēļā sadarbībā ar Liepājas Universitātes studentiem izgaismojām Čakstes kalnu. Skanot patriotiskām melodijām, es, saģērbusies kā Zelmeņa kundze, lasīju vēsturiskus rakstus no avīzēm. Neraugoties uz drēgno novembra dienu, apmeklētāju bija daudz. Man un Lienei šķita, ka no malas tiekam vērotas: ko nu šīs dāmas var? Ziemassvētkos Bernātu centrā uzstādījām eglīti, kurā ciema iedzīvotāji varēja iekarināt savu rotājumu. Atkal vārījām «laimīgo tēju», cilvēki ieradās ar mājās ceptiem gardumiem. Izvērtās ļoti sirsnīgs pasākums. No abiem ciema galiem atnākušās kundzes sprieda, ka nav satikušās pārdesmit gadus, jo neviens nav mudinājis. Plānojām uzturēties ne ilgāk par stundu, jo ziema, bet sanākušie nesteidzās prom. Spējām tik kurināt ugunskuru un vārīt tēju. Laikam tas bija klikšķis: jā, vajag mums to kopienu!"
Drīz Diāna izveidojusi biedrības profilu Facebook un visus aicinājusi uz kopsapulci nesen atklātajā kafejnīcā Bernātu Dzintariņš. Ieradušies ap 30 cilvēku. 24 no tiem uzrakstījuši iesniegumu, paužot vēlmi pievienoties biedrībai.
Tajā reizē bernātniece Rita Ābelīte rosinājusi sarīkot ceriņu svētkus, jo smaržīgie krūmi kuplā skaitā aug gar vecā Bernātu ceļa malām. Divus pavasarus pasākums pievilinājis vairākus simtus apmeklētāju, trešajā pulcēties liegusi pandēmija. Tikmēr joprojām cieņā ir brīvdabas koncerti viesu namā Sīpoli un Ansuļu ģimenes kūrētie brīvdabas kino vakari.
Ciemats, ko par mājām sauc vien 289 cilvēki, izcēlies arī ar autobusu pieturas atjaunošanu, tajā piedalījās citi aktīvisti. Lai vai kā, no nojumes gala sienas garāmbraucējus un potenciālos busa pasažierus tagad rāmi vēro stilizēts… Čakste.
Diāna turpina: "Toreiz Lielās talkas ietvaros ciema centrā notika labi darbi – viena kompānija atjaunoja pieturu, savukārt biedrība izveidoja puķu dobi. Piecus gadus vēlāk blakus puķu dobei uzradās skudrulauvas skulptūra. Tās autors ir Bernātu draugs – Rucavā dzīvojošais kokmākslinieks Jānis Žīmants. Kāpēc skudrulauva? Īpašais kukainītis lielā skaitā mīt Bernātu mežā un taisa piltuvveida bedrītes, kurās ievelk medījumu. Pirmajā attīstības fāzē dzīvnieciņš ir necils, bet vēlāk pārvēršas par skaistu spāri."
Mēs un kopā
Ideja par žurnālu Bernāti, kura pirmais numurs iznāca 2018. gadā, radās Kasparam Vecvagaram, biedrības goda biedru Ņinas un Visvalža Vecvagaru dēlam, atklāj Diāna. "Kaspars ir pasaules pilsonis, daudz braukā apkārt, bet ļoti mīl Bernātus un kopā ar ģimeni šeit atpūšas vasarā. Viņš mēdz uzsvērt: "Žurnālu veidojam mēs un kopā," bet ir tas, kurš uzrauga procesus, redz kopainu, taisa attālinātas sapulces skaipā. Sapulces uzsākam, mētājot idejas, pēc tam demokrātiski vienojamies par tēmām. Kopumā iznākuši trīs žurnāli. Pēdējo izdevumu gribējām uztaisīt pietuvinātu tautai, un galvenā intervija tapa ar Vairu Vīķi-Freibergu, jo viņa joprojām saglabā tautas prezidentes statusu."
Ceļu pie lasītājiem 1500 eksemplāru izdevumam palīdz rast tipogrāfija Dardedze Hologrāfija. Pirmais metiens veiksmīgi izplatīts vietējā kafejnīcā. Pazibējusi ideja, ka žurnālu varētu piedāvāt daudzajiem pastaigu cienītājiem meža takās, bet kurš gan to darīs? Kovidlaikā dzimusi doma par īpašu kiosku ciema centrā, pie kura brīvi var pieiet jebkurā diennakts laikā. Paver durtiņas, paņem žurnālu un ziedo, cik pačukst sirdsapziņa. "Ar sirdsapziņu pēdējā gadā gan ir, kā ir – dažs ņem žurnālu bez maksas, cits atstāj pārdesmit centus, bet ir arī tādi, kuri ziedo neskopojoties, lai žurnāla ideja turpinātos," atzīst Diāna.
Finansiālu izaicinājumu sagādājusi pirmā numura izdošana: nepieciešamā summa savākta tikai no atbalstītājiem. Nākamajiem numuriem pamatkapitāls gūts no ziedojumiem kioskā un biedrības pasākumos, kur žurnāls izplatīts. Runājot par izdevuma veidotājiem, prātā nāk reti lietots vārds "altruisms" – intervētāji, stāstu autori, maketētājs un fotogrāfs darbojas bez maksas.
Pēdējā žurnāla redkolēģiju Diāna sauc par lielisko piecnieku, bez Kaspara Vecvagara iesaistījušies Mārtiņš Sīlis, Anna un Turaids Šeferi, Diāna pati rūpējusies par sponsoru piesaisti. "Uzrunātie viesu nami, kam piedāvāju reklamēties, atrunājās ar laika trūkumu, nācās vairākkārt atgādināt. Arī pašai vasara ir ļoti darbīgs periods privātajā biznesā. No pašvaldības neko neprasījām, jo uzstādījums bija izdot žurnālu pašiem."
Simtgade jāsvin!
"Šogad aprit 100 gadu, kopš Bernātos viesojās prezidents Jānis Čakste, notikums pienācīgi jāatzīmē," galveno izceļ Diāna. Augustā viesu mājā Sīpoli kūrorta simtgadi ieskandināja koncerts, kurā uzstājās Viktors Lapčenoks, Edgars Pujāts ar dēlu, muzikālā apvienība Duets. Ciems rībēja un skanēja, apmeklētāji dejoja līdz pusnaktij.
"28. septembrī paredzēti divi nopietni pasākumi. Pārgājienu Čakstem pa pēdām vadīs vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš un vides gids Andris Maisiņš. Pēc tam Čakstes kalnā muzicēs postfolka grupa Piemares kurši. Konferencē, kas notiks viesu namā Chill Inn, runu par demokrātiju teiks Čakstes muzeja Auči vadītāja Iveta Freimane, vārds tiks dots arī Jāņa Čakstes mazmeitai Kristīnei. Pie reizes padižosimies ar četriem Bernātu veiksmes stāstiem, noslēgumā būs piecu kompetentu speciālistu diskusija par Bernātu kūrorta attīstību. Kā ķirsītis visam – Aivara Hermaņa un Mārča Auziņa instrumentālais koncerts."
Kāpēc pūlēties, ja algu par to nemaksā, Diānai vaicāts ne reizi vien. Jaunā sieviete prāto, ka ne viss pārrēķināms naudā: "Šad tad, protams, jāsaskaras arī ar negācijām, toties gandarījumu sniedz labi padarīta darba sajūta. Ja mīli vietu, kurā dzīvo, strādā vai atpūties, vari paveikt lielus darbus."