«Mēs negaidām, kad kāds cits mums sagādās prieku. Mēs paši radām sev un citiem jautrību un sirsnīgas emocijas,» apliecina Andrejs un Irina Černovi. Kopā ar deviņgadīgo dēliņu Ēriku Černovu ģimene jau sesto gadu Jūrmalas, jo īpaši Kauguru, iedzīvotājiem ap Ziemassvētku laiku sagādā priecīgus brīžus. Tad Andrejs no pamatdarba sadzīves pakalpojumu sfērā pašvaldībā dodas atvaļinājumā, lai ar savas ģimenes rūķiem Irinu un Ēriku, kā arī ar ģimenes draugu Grinča izskatā dotos ielīksmot jūrmalnieku sirdis. Andrejs tērpjas Ziemassvētku vecīša tērpā, kāpj īpaši greznotas automašīnas aizmugurē vilktās kamanās, skaļi skan populāras Ziemassvētku melodijas. Atkarībā no situācijas mašīnai pie stūres sēžas rūķis vai tagad arī Grinčs, vecītim ir dāvanu maiss, un svētki var sākties!
Spalvaino auto žāvē ar fēnu
Uz fotosesiju Jūrmalas Kauguru parkā Andrejs ierodas ar jaunā – Grinča – stilā ietērpto automašīnu, ko nupat triju nedēļu garumā posis, lai pārsteigtu jūrmalniekus. Slapjajā laikā Andrejs stūrē lēni, apbraukdams peļķes, – samērcēt spilgti zaļo, ar spalvainu audumu tapsēto auto jau pirmajā izbraukumā nav prāta darbs. «Izgreznot mašīnu – tas ir juveliera darbs. Izlīmēt lampiņas, iztapsēt auto, pēc tāda darba pirksti kļūst jēli, bet to neuzticu nevienam citam. Šogad mašīna ir jaunā tērpā; kādas tam būs sekas pēc tam, kad noņemšu Grinča «kažoku», nav ne jausmas, iespējams, auto nāksies pārkrāsot. Kā būs, tā būs,» daudz nebēdā Andrejs. Kad atgriežamies angāra garāžā, kur slapjo laiku pārlaiž zaļi spalvainais auto, te rosās automehāniķis Gints Kārkliņš jeb Grinčs, kuram uzdots ar fēnu izžāvēt samirkušo braucamrīku. Gints par savu lomu smej: «Grinčs šogad nozadzis sniegu! Bet bērnu reakcijas ir dažādas, ir gadījies, ka mani gandrīz piekauj. Kad stiepju prom Ziemassvētku dāvanu maisu, mazie ķeras kājās, neļauj aizmukt. Redzēs, kā būs šogad, – mūsu publika jau kļuvusi izlutināta, pieradusi, ka notiek šādi pasākumi. Mums tas kļuvis par patīkamu pienākumu.» Andrejs pamato Grinča iesaisti savos pasākumos: «Ziemassvētku brīnuma laiks tuvojas. Un, protams, šķiet, ka kaut kur aiz stūra uzdarbojas tas palaidnis Grinčs, mēģinot mums atņemt noskaņojumu. Viņš – zaļš, spalvains un mūždien īgns – jau atkal plāno, kā nočiept Ziemassvētkus, bet svētki ir mūsos pašos – sirsnībā, kopā būšanā, smieklos un tajā īpašajā sajūtā, kas līdz ar mandarīnu smaržu piepilda māju, pat ja ārā līst. Īstu Ziemassvētku prieku neaptur ne lietus, ne vējš, ne kāds zaļais draudziņš ar savām palaidnībām.»
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 19. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40