Daba, iztēle, fizisks darbs un puiku prieks

Pa Zvaniņu ceļu pie Gaujas nedaudz aiz Ādažiem Toms Felkers, kurš to uz savas zemes izveidojis divatā ar draugu Mārtiņu Bērziņu, mūs izved dienā, kad stipras vēja brāzmas lietu sapūš ik pēc brīža, tāpēc pastaiga sanāk steidzīga. Vislabāk šo abu entuziastu lolojumu ir izbaudīt lēnā garā, ideāli, ja kopā ar bērniem, pamanot un paskandinot lielu daļu no takā sakarinātajiem 400–500 zvaniņiem un padarbojoties interaktīvajās atrakcijās, kurās Toms un Mārtiņš likuši lietā savu iztēli un praktiskās iemaņas. Mums līdzi priecīgs skrien sunītis Eko, un Toms stāsta, ka arī uz divkājainajiem apmeklētājiem šī bezmaksas pastaigu vieta kopš 2022. gada pavasara iedarbojas visai magnētiski. Tāpat aizrāvušies ir paši Zvaniņu ceļa veidotāji – projekts dod dabas daudzveidības un cilvēku iesaistes skaistumu, tūrisma knifu izzināšanu, fiziska darba endorfīnus un tīru puiku prieku. 

Nauda vairs nebija svarīga

Visdažādākie zvaniņi, ko šūpo gan vējš, gan cilvēki, te ir ik uz soļa. Pirmā bijusi kādas sievietes uzdāvināta mammas kolekcija – ap 200 zvaniņiem no visas pasaules. Kaut kur takā iekārt savu zvaniņu ir aicināts ikviens. Bet tās nostūri ir pilni ar interesantām detaļām. Vienā aug Ziemassvētku eglīte ar visiem bumbuļiem, otrā top mini estrāde, kurā rīkot mini koncertus, trešajā – akmeņu piramīdu kraušanas galds, citā – laukumiņš ar šūpolēm, kur jau notikušas krustabas, vēl kādā – improvizēts koka skapis, kura atslēgu var iegūt, dabūjot lejā mieta galā uzvilktu spaini, un kuru atverot atklājas Zvaniņu ceļa "viesu grāmata". Tas izklausās pēc izlaušanās istabas uzdevuma! Toms neslēpj, ka tāda arī bijusi sākotnējā iecere – uztaisīt "kvestu" mežā. Kad Zvaniņu taka būs līdz galam iekārtota, šī ideja tiks īstenota. Tajā noteikti būs dalībnieku sadarbības elements. Par to Toms un Mārtiņš domājuši, arī iekārtojot taku, piemēram, neuzliekot tiltiņu pāri kādai ieplakai, lai cilvēki viens otram padotu roku.