Uz sava vectēva mājām Mores Kalna Kaņēnos Antons Bračs no Rīgas pārcēlās 90. gadu sākumā. Šī ir vieta, kur vēsturiski norisinājās vienas no sīvākajām kaujām Otrā pasaules kara laikā – vācu armijas latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri, cīnoties ar skaitlisko sarkanarmiešu pārsvaru, te 12 diennaktis noturēja vācu armijas izbūvēto Siguldas aizsardzības līniju. "Vēl joprojām šai zemē atrodas tā laika notikumu liecības," saka Antons Bračs.
2002. gadā viņš savā saimniecībā, nepabeigtā jaunbūvē sāka veidot Mores kauju muzeju. Pirmo ekspozīciju palīdzēja savākt bijušie latviešu leģionāri – Daugavas vanagu Latvijā Siguldas centra nodaļas biedri. Muzeju ar eksponātiem turpināja papildināt cilvēki no visas Latvijas, tā godinot Otrajā pasaules karā dzīvību zaudējušos karavīrus. Pašā Morē ir divi brāļu kapi. Vieni ir sarkanās armijas karavīru kapi, kur apbedīti ap diviem tūkstošiem kritušo. Ziņas par šīs armijas zaudējumiem Mores kaujās gan atšķiras, bet Antons saka – kopumā esot ne mazāk kā četri tūkstoši kritušo. Otri ir latviešu leģionāru kapi, kur atdusas 186 Mores kaujās laikā no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim kritušie. Muzeja eksponāti ir liecības par notikumiem gan vienā, gan otrā frontes pusē.
Antons Bračs te vada ekskursijas un pats teic: "Esmu sabiedrisks cilvēks, arī pensijas gados gribas būt cilvēkos. Pandēmijas laikā gan apmeklētāju plūsma bija sarukusi, ziemas periodā arī interesentu ir mazāk, bet maijā jau tūristu grupu pieteikumu saņemts daudz. Tūristi te brauc no visas Eiropas, arī no ASV un Japānas."
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 28. aprīļa, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!