Visslavenākais – Burgundijā
Lai gan jauno vīnu dara visur pasaulē (Itālijā Vino Novello, Spānijā Vino Primero), visslavenākais ir tieši Beaujolais Nouveau – tas nāk no Božolē reģiona Burgundijā Francijas vidienē.
Mēdz teikt, ka Francijā rudeņos parādās vēl viena upe – jaunā Božolē vīna upe. Jau XIX gs. daudzi Božolē vīndari savu produkciju pārdeva ļoti agri. Šis vīns vēl tikai rūga lielās mucās, kad tās jau ar vēršu pajūgiem un baržām vairāku dienu garumā tika transportētas uz Lionu.
Visas lietas, kas skar vīnu, Francijā tiek stingri regulētas. Tā 1951. gadā tika izdots likums, kas jaunā vīna tirgošanu no vīndaru pagrabiem atļāva, tikai sākot ar 15. decembri. Taču vīndari negribēja tik ilgi gaidīt un jau tā paša gada 7. novembrī panāca, ka vīnu, kas speciāli tiek ražots, lai to dzertu jaunu, drīkst pārdot ātrāk. Šo datumu var uzskatīt par oficiālo Beaujolais Nouveau dzimšanas dienu. Taču vēlāk likums tika vēl vairākārt grozīts, līdz ar 1985. gada rīkojumu noteikts, ka jaunā vīna tirdzniecību drīkst uzsākt ne ātrāk kā novembra trešajā ceturtdienā.
Cita darīšanas tehnoloģija
Jaunā vīna darīšana atšķiras no tradicionālās. Vīnogas, ko novāc visu septembri, ar visiem ķekariem tiek sagāztas milzīgās tvertnēs, kur ogas sava svara ietekmē saspiežas un sulā sākas rūgšanas procesi. Šādā veidā pirmais norūgušais vīns parādās jau septembrī. No seno grieķu un romiešu viedokļa skatoties, tieši tas arī ir īsts vīns – dzēriens, kas radies, norūgstot vīnogu sulai, un ir dzerams jau dažas nedēļas pēc sulas izspiešanas. Vīns, kas tiek izturēts mucās vai tvertnēs vairākus mēnešus vai pat gadus, parādījās tikai XVII gadsimtā, kad tika atrasti paņēmieni, kā to uzglabāt, lai tas pēc pāris nedēļām nesabojātos.
Kā vērtēt kvalitāti
Beaujolais Nouveau ir jaunvīns, pēc garšas tas vairāk atgādina skābu, norūgušu vīnogu sulu, nevis īstu vīnu. Ja gribat pirkt vīnu baudīšanai, sarunām, tad Beaujolais Nouveau nebūs labs pirkums. Pret jauno božolē jāattiecas kā pret skaistu tradīciju – līdzīgi kā pret karstvīnu, ko dzeram Ziemassvētku laikā. Arī tajā taču nemeklējam īsta vīna vērtības, bet ļaujamies svētku noskaņai un rituāliem. Izdzeram dažas glāzes/ krūzes svētku sezonā un aizmirstam līdz nākamajiem Ziemassvētkiem. Līdzīgi rīkojieties ar Beaujolais Nouveau – izdzeriet pāris pudeļu patlaban un aizmirstiet to līdz nākamajam novembrim.
Nekādā gadījumā nepērciet jauno božolē vēl pavasarī, kad tas, neizdzerts, nepārdots, tomēr nenocenots līdz minimumam, mētājas mūsu lielveikalu plauktos.
Jaunajam božolē vispār nevajadzētu maksāt dārgi, jo kvalitātē tas ir lēts, taču tā cenu veido veiksmīgais mārketings, kas radīja božolē svētku stāstu laikā, kad šā reģiona vīndarus Francijā sāka izkonkurēt ražotāji no citām Burgundijas un Ronas upes ielejas vietām. Ja 1956. gadā Beaujolais Nouveau veidoja tikai 6% no kopējā Božolē saražotā vīna apjoma, tad mūsdienās – vairāk nekā 70%.
Vēl, stāvot pie vīna plauktiem, atcerieties, ka šajā pašā Božolē reģionā no šīm pašām Gamay vīnogām ražo arī kvalitatīvus vīnus, kuri pieskaitāmi pasaules dabiskākajiem un garšas ziņā tīrākajiem vīniem. Tiem uz pudeles būs reģiona vārds Beaujolais, bet nebūs Nouveau.