Sākšu ar notikumiem Ķīnā. Augot šīs valsts ekonomikai un arī iedzīvotāju labklājībai, vīna patēriņš šajā valstī pēdējos 10 gados palielinājies par 50%, savukārt vīna imports pieaudzis par 500%. Pašlaik Ķīna ir ceturtā lielākā vīna importētāja pasaulē. Kopā ar pārējo Āziju tas ir ļoti, ļoti liels tirgus. Vispirms ļoti nozīmīgs konjaka tirgotājiem. Daudziem ražotājiem eksports uz Āziju veidoja 50% no visiem saražotajiem apjomiem. Sevišķi tas sakāms par pašu dārgāko premium un ultra premium segmentu.
Ķīnas problēmas
Ķīnā, sākoties koronavīrusa epidēmijai, tika pārtraukti sakari ar ārvalstīm un satiksme starp daudzām šīs valsts provincēm. Tas momentāni atsaucās uz Duty Free tirdzniecības apjomiem lidostās. Šis bija ļoti nozīmīgs konjaka un citu dārgo dzērienu tirdzniecības kanāls. Bāri, restorāni un citas dzērienu tirdzniecības vietas tika slēgtas. Dzērienu pārdošanas apjomi dramatiski kritās. Loģiski, ka tas noveda arī pie importa krituma. Sevišķi smagi cietuši jau pieminētie konjaka ražotāji un Austrālijas vīndari, kuriem Ķīna bija lielākais vīna eksporta tirgus. Pēc Austrālijas vīndaru asociācijas presē minētā, kritums veido 90% no kopējā uz šo valsti eksportētā vīna. Tam var pievienot arī nesenos ugunsgrēkus, kuros cieta arī Austrālijas vīnogulāji. Viņiem būs smagi. Kad situācija normalizēsies un ķīnieši atkal sāks dzert, neviens neņemas prognozēt, taču viens ir skaidrs – kamēr netiks izdzerti vecie Jaungada svinībām paredzētie krājumi, tikmēr neviens neko jaunu nepirks, un tas nebūs drīz.
Itāļu problēmas
Eiropā vislielākos zaudējumus pagaidām cieš Itālijas vīndari. Itālija ir pirmajā vietā pasaulē vīna ražošanas apjomu ziņā. Sākotnēji valdība noteica karantīnu tikai Itālijas ziemeļu reģionos, kur tiek saražots aptuveni 20% Itālijas vīnu: Prosecco, Asti, Amarone, Valpolicella, Barolo, Soave. Daudzi kravas automašīnu šoferi atteicās braukt uz noliktavām vīrusa skartajās teritorijās. Punktu pielika atsevišķu valstu prasība pēc sanitārā sertifikāta, kas apliecinātu, ka no šiem reģioniem nākušais vīns nesatur koronavīrusu. Sevišķi aktīvi šāda neeksistējoša sertifikāta prasītāji esot bijuši franči. Lai arī mediķi uzsvēra, ka vīruss netiek pārnēsāts ar pārtiku, tas nelīdzēja. 9. martā ES pārtikas drošības pārvalde izplatīja oficiālu paziņojumu, kurā minēts, ka nav pierādījumu, ka pārtika varētu būt vīrusa izplatīšanās avots vai ceļš. Tikpat liels trieciens vīndariem bija arī restorānu un citu sabiedriskās ēdināšanas vietu darbības ierobežošana un, protams, tūrisma sabrukums. Tagad karantīnā ir visa Itālija, un aprakstīto situāciju var attiecināt uz pārējiem reģioniem.
Vīna plūdi
Līdzīga situācija patlaban ir arī citās Eiropas vīna valstīs. Arī tajās vērojams iekšējā patēriņa kritums, bet eksports saskaras ar lielām loģistikas problēmām un produkcijas pieprasījuma trūkumu daudzos tradicionālajos tirgos. Šo situāciju labi raksturo notiekošais Burgundijā. Daudzus gadus pieprasījums pēc šī reģiona vīniem vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu. Klientam bija jābūt priecīgam, ka tas vispār kaut ko dabūs. Tagad vīndari sākuši paši apjautāties, vai pircējs kaut ko nevēlas.
Visiem būs smagi
Kas mūs gaida tuvākajā nākotnē? Daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ātri situācija sāks normalizēties un cilvēki atkal sāks ceļot, apmeklēt restorānus, rīkot svinības. Vēl iemesls būs sezonas darbaspēka trūkums. Saglabājoties ceļošanas ierobežojumiem, Rumānijas, Polijas, Ukrainas un citu Austrumeiropas valstu strādnieki vienkārši nenokļūs līdz Francijas, Itālijas, Vācijas un Spānijas vīna dārziem. Liela daļa ražas vienkārši sapūs uz lauka. No otras puses, šogad pasaules tirgū būs liels vīna pārpalikums. Vajadzētu samazināties cenām. Teiktais attiecas uz visiem alkoholisko dzērienu veidiem, arī uz alu. Jācer, ka importētāji spēs to izmantot. Tomēr arī tie ir pašreizējās situācijas novājināti, un daudziem no viņiem noliktavas ir pilnas ar neizpārdoto dzērienu kastēm.