Vīna pirmsākumi Jaunzēlandes vīndarīšanas vēsture tiek skaitīta, sākot no 1819. gada, kad anglikāņu misionārs Semjuels Mārsdens atveda pirmos vīnogulāju stādus no Austrālijas.
Taču vīna gatavošanu Jaunzēlandē 1895. gadā pārtrauca postošā filoksēra (phylloxera) – kaitēklis, kas gandrīz pilnībā iznīcināja jau tā nelielos vīnogulāju apjomus.
Valsts vīna industriju skāra arī citas likstas. Kristīgo sieviešu atturības kustība Woman’s Christian Temperance Union, kas samērā veiksmīgi cīnījās ar alkoholismu Kanādā, ASV un Austrālijā, bija tikusi arī līdz Jaunzēlandei, kur ieguva pat politisku spēku.
Arī cenu kritums, importa ierobežojumi veicināja vīna industrijas panīkumu līdz pat 60. gadiem.
Arī pēc tam Jaunzēlande nesāka uzreiz gatavot mūsdienīgus vīnus, ar kuriem tā pasaulē pazīstama tagad.
60. gadu vīns – saldens un stiprināts
Tā laika galvenais vīna stils bija līdzīgs austrāliešu saldenajiem un stiprinātajiem vīniem, kas attāli atgādināja portvīnus. Otrajā vietā bija galda vīni ar apšaubāmu kvalitāti.
Arī izmantotās vīnogu šķirnes tolaik atšķīrās no mūsdienām. Divas galvenās bija amerikāņu hibrīds Albany Surprise un Isabella. 70. gados Jaunzēlandes vīndari pievērsās Müller-Thurgau vīnogu šķirnei, no kuras gatavoja vieglus baltvīnus ar bagātīgu garšu.
Tikai 80. gados vietējie vīndari sāka saprast Jaunzēlandes klimata potenciālu un pievērsās pavisam citam vīna stilam.
Reģioni, klimats, augsne
Jaunzēlandes 11 vīndarīšanas reģionu stiepjas 1200 km garumā, kas ziemeļu puslodē būtu apmēram no Šampaņas Francijā līdz Ziemeļāfrikas vīnogulājiem.
Piemēram, Oklendas reģionā dienvidos ir subtropu klimats ar lielu nokrišņu daudzumu, bet Centrālajā Otago rajonā ziemeļos ir kontinentāls klimats ar maz nokrišņiem. Klimats nosaka arī reģionu galvenās vīnogu šķirnes. Pati Jaunzēlande ir sadalīta divās daļās: Ziemeļsalā un Dienvidsalā.
Divi no 11 reģioniem ir starptautiski visslavenākie.
Mārlboro
Katrs, kurš ir dzēris Jaunzēlandes vīnu, visticamāk, atpazīs Mārlboro stilu, it īpaši viņu flagmani Sauvignon Blanc. Šajā reģionā tiek pagatavoti 79% no kopējā Jaunzēlandes vīnu daudzuma! Saulaina un sausa vieta Dienvidsalas austrumu krastā. No rietumiem to aizsargā kalni, padarot šo reģionu par nosacīti vēsu klimatisko joslu vīndarīšanai. Ilgais vīnogu nobriešanas periods ļauj vīnogām iegūt maksimālu garšas un aromāta intensitāti. Krasās dienas un nakts temperatūras svārstības rada augstu skābumu ogās, kas nodrošina vīna spirgto, kraukšķīgo garšu un izteikto aromātu. Labi drenētās, minerālvielām nabadzīgās akmeņainās un smilšmāla augsnes ir papildu faktors sulīgu un aromātisku vīnu radīšanai, jo samazina vīna stāda augšanas procesu.
Hoksbeja
Otrs lielākais vīna darīšanas reģions, viens no karstākajiem un saulainākajiem Jaunzēlandē. Piejūras klimats, ap 25 dažādām augsnēm – minerālvielām nabadzīgām, bet ar labu drenāžu. Zems nokrišņu daudzums un ilgs vīnogulāja nobriešanas periods – tas rada ideālus apstākļus vīndarīšanai. Nedaudz mazāk nekā puse reģionā pagatavotā vīna ir baltie ar Chardonnay dominanti. Otra – lielākā – daļa ir spēcīgi sarkanvīni, gatavoti no Cabernet Sauvignon, Merlot un Syrah vīnogu šķirnēm.
Kāpēc dzert Jaunzēlandes vīnus
Jaunzēlandi atklāja maori, kas to nosauca par Aotearoa – Garo, balto mākoņu zemi. Šie pirmatklājēji arī izteica kādu svarīgu atziņu, kurai seko mūsdienu Jaunzēlandes iedzīvotāji: lai kāda tauta varētu dzīvot un plaukt uz tik mazām salām ar ierobežotiem resursiem, tai ir jābūt kādam īpašam dārgumam. Jaunzēlandes iedzīvotājiem tā ir daba un zeme, kas pasaulei dod arī izcilas kvalitātes un īpašas garšas vīnus.