To, ka ķirbis izskatās omulīgs, smuks un rada mājīgu sajūtu, nenoliedz neviens. Citādi ir ar ēšanu. Ne visiem patīk ķirbja specifiskā garša. Kā pagatavot ķirbi tā, lai tas pēc iespējas mazāk garšotu pēc ķirbja?
Piemēram, standarta milzeņi ir ideālie sulu ķirbji, tie varbūt vēl der putrās, taču citos ēdienos kļūs ūdeņaini un bezgaršīgi. Bet, izspiesti sulā un sajaukti ar uz pusi lielāku ābolu sulas daudzumu un dažām tējkarotēm smiltsērkšķu sulas, tie garšos pat ķirbju nemīlētājiem. Labāk izmantot skābāku ābolu sulu, jo saldie salikumā ar ķirbi rada gandrīz vai cukuraini saldu sulu.
Visi ļoti cietie un miltainie ķirbji ir ideāli cepšanai krāsnī: sagrieziet vai saskaldiet ķirbi palielos gabalos, mizu nemaz negrieziet nost, apslakiet ar eļļu, pārkaisiet ar sāli un uz minūtēm 30–40 krāsnī iekšā (180 grādos).
Nelielus ķirbjus var cept arī veselus. Jānogriež vien cepurīte, jāiztīra šķiedras un sēklas. Ķirbi var pildīt ar dārzeņiem, gaļu un to maisījumu kopā ar rīsiem, bet es iesaku izmēģināt pildīt ar siera mērci: katliņā uzkarsējiet saldo krējumu ar timiānu vai mazliet sakapātas salvijas, krietni daudz sāls, pipariem. Kad uguns jau nogriezta, iemaisiet krietnu sauju rīvēta Holandes vai Ementāles siera un cietā siera. Masu lejiet ķirbī, uzlieciet nogriezto vāciņu un cepiet aptuveni pusotru stundu 160 grādos.
Visi Butternut grupas ķirbji noder daudzveidīgiem ēdieniem, izņemot sulu. Tie ir perfekti pikantajā krēmzupā: ķirbjus kopā ar burkānu, selerijas kātu vai selerijas saknes gabalu, sīpolu/puravu un ķiploku savāra vistas buljonā, uz vārīšanas beigām pieliek čili pārslas, zupu sablendē un pasniedz. Tie ir ideāli ziemas salātos: ķirbi sarīvējiet uz rupjās sakņu rīves, pierīvējiet pacietu sieru, smalki sagrieziet puravu un pārlejiet ar eļļas un ābolu etiķa vai majonēzes mērci.
Tie ir lieliski karijos (vislabāk ar kokosriekstu pienu un gana daudz laima sulas) un sautējumos. Bet vislabākie tie ir, cepot krāsnī – vienkārši ieziediet ar olīveļļu, apkaisiet ar pipariem un krāsnī iekšā. Variācijās ietilpst ķiploks un citronsula, asais pipars un mazliet ingvera vai koriandra pesto, ko pagatavo šādi: sablendē krietnu buntīti koriandra (kinzas) ar Indijas riekstiem, eļļu, ķiploku un mazliet parmezāna, apziež biezā kārtā ķirbja šķēles, ko ietin folijā un liek krāsnī cepties.
Ķirbis mazāk sader ar vistu (iespējams, tās maigās garšas dēļ) un, manuprāt, galīgi nesader ar zivi.
Kopumā, gatavojot ķirbi, vērts ņemt vērā: tam blakus vajag ko pikantu vai kreftīgu, lai līdzsvarotu tā saldumu, tāpēc ķiploks, citrons, čili un pat vienkāršais sāls ir vieni no labākajiem sabiedrotajiem. Vislabākais garšaugs ķirbim ir salvija un rozmarīns, labākā cepamviela – sviests.