Piemēram, vienam, ko nopirku speciāli šī raksta rakstīšanai, sastāvs ir šāds: ingvers (50%), ūdens, sāls un tālāk septiņi dažādi E – E260, E330, E202, E951, E954, E955, E163. Pašas marinētajam tikai viens trūkums – neizteiksmīga, pelēcīga krāsa. Toties izteiksmīga, atsvaidzinoša garša.
Gatavošanā vienīgā ķēpa ir ragaino sakneni nomizot un sagriezt caurspīdīgi plānās šķēlītēs – tāpēc griešanai vislabāk noder speciālā ingvera rīve. Marinādes recepte elementāra – sāls, cukurs, ūdens, etiķis (lai autentiskāk, var izmantot rīsu etiķi, bet der arī parastais). Es sastāvdaļas lieku pēc garšas, līdzīgi kā gatavojot marinādi sarkanajām bietēm. Starp citu, ar biešu vai granātābolu sulu var iekrāsot arī mājās marinētu ingveru. Dažās receptēs teikts, ka viegli rozīgo krāsu marinējoties piešķir rīsu etiķis – taču man tā nav gadījies. Mana pieredze – pērkot parastu ingveru un rīsu etiķi parastos lielveikalos, marinētais nekad rozīgs nekļūst. Taču atsvaidzinošs tik un tā.
Citās receptēs teikts – rozīgo krāsu marinētam ingveram piešķir paša sakneņa rozīgie gali. Taču tādi ir tikai jauniem, svaigiem ingvera sakneņiem, ko, piemēram, Japānā ievāc vasaras sākumā. Gardēži iesaka tieši to un ne citu ingveru izmantot mājās marinēta ingvera gatavošanai. Jo nobriedušajiem nav ne rozīgo galu, ne arī maigās kraukšķīgās struktūras – tie kļūst stiegraini, šķiedraini, grūti sakožami. To struktūru varētu salīdzināt ar rabarberiem Jāņu laikā un mēnesi vēlāk – jūlija beigās, kad tie pārauguši.
Ārzemēs (gan Eiropā, gan Āzijā) parastos lielveikalos ingveru ar rozīgiem galiem neesmu manījusi. Svaigumu pārbaudu uz aci – vienkārši neizvēlos lielākās, stiegrainākās saknes.
Kad ingvers sagriezts, to viegli apsālu un paturu 30 minūtes. Tālāk var rīkoties divos veidos. Ja ingvers ir stiegraināks, turklāt to nav bijis iespējams sagriezt caurspīdīgi plānu, tad vāra ar visu marinādi – kādu stundu, lai tas daudzmaz mīksts. Karstu pilda burciņās, aizvāko, atdzesē un uzglabā ledusskapī.
Ja ingvers ir svaigs un caurspīdīgi plāns, tad to pēc 30 minūtēm izņem no bļodas, kurā tas bija ielikts apsālīšanai, un sapilda burciņās. Var pievienot arī baltā redīsa (daikona) šķēlītes. Uzvāra marinādi, verdošu pārlej ingveram, burciņas aizvāko, atdzesē. Ledusskapī var uzgabāt divus mēnešus. Es to ēdu gan pie suši, gan citiem zivs ēdieniem. Eksperti uzsver, ka šādi gatavots ingvers nav garšviela, ko uzliek uz suši gabaliņa. Tas domāts garšas atbrīvošanai. Pēc viena suši apēšanas mutes atsvaidzināšanai apēd šķēlīti ingvera un tad ņem nākamo suši.