Antrekots tradicionāli nāk no liellopa ribu gabala, kaut gan daži informācijas avoti uzsver, ka tas nāk no filejas. Šo gaļas gabalu sagriež 1,5 cm biezās šķēlēs un apcep uz grila. Antrekotu pasniedz vidēji asiņainu, jo, labi izcepts, tas ir sīksts. Ja antrekots cepts no ribas gabala, tas būs ar tauku kārtiņu, kas cepoties ir nedaudz pakususi, bet nav izkususi pilnībā. Ja šāda tauku kārtiņa nešķiet pieņemama, tad labāk izvēlēties fileju, kurā tauku slāņa nav.
Karpačo ir jēlas, taču iemarinētas un plāni sagrieztas liellopa filejas vai pīles krūtiņas šķēlītes. Gatavo divējādi. Pirmais variants: fileju nakti notur marinādē (eļļa, sāls, pipari, mazliet sojas mērces, timiāns, ķiploks), pēc tam gaļu ietin pārtikas plēvē un liek saldētavā, lai sasalst. Izņem un ar asu nazi sagriež plānās šķēlēs. Otrs variants: svaigu gaļu sagriež plānās šķēlēs, tās ieliek starp divām pārtikas plēvēm un ar āmuriņu izklapē. Tad liek uz šķīvja, pārkaisa ar sāli, pipariem. Klasiski pasniedz ar rukolas lapiņām, marinētām sēnēm, Parmas sieru.
Tartars ir vēl viens ēdiens, kas tiek gatavots no jēlas ļoti svaigas gaļas (vai zivs). Parasti izmanto liellopa vai teļa fileju. Jēlu gaļu sakapā, tai pievieno graudu sinepes, olīveļļu, mazliet kaperu, zaļumu, vītinātu tomātu. Reizēm tartaram pievieno nedaudz konjaka. Visu kārtīgi samaisa un pasniedz.
Ragū ir sautējums vai bieza mērce, kuras gatavošanai izmanto gabaliņos sagrieztu jēra, cūkas vai liellopa gaļu un dārzeņus. Šajā ēdienā sastāvdaļas nav izšķīdušas – ir skaidri saskatāmi gan burkānu, gan kartupeļu gabaliņi, arī gaļa nav izšķīdusi, bet palikusi gabaliņos. Itālijā ragū tradicionāli ēd ar pastu.
Vīnes šnicele klasiski gatavota no teļa gaļas karbonādes gabala (reizēm gatavo arī no liellopa). Gaļas šķēle ir kārtīgi izklapēta, panēta rīvmaizē un olā un tad pannā apcepta. Pasniedz ar citronu vai pārlietu ar citronu sulu.
Bifšteku gatavo no kapātas liellopa gaļas. Tai pievieno sāli, piparus, zaļumus, olīveļļu, olas dzeltenumu, nedaudz rīvmaizes. Izveido palielas kotletes un liek pannā cepties. No kotletēm atšķiras ar to, ka gaļa nav malta, bet kapāta, bifšteks ir lielāks nekā tradicionālā kotlete.
Gulašs ir ungāru nacionālais lepnums. Guja ir Ungārijas lielā līdzenuma Alfeldas liellopi, bet šī biezā zupa ir ganu ēdiens – tā vēsta kultūrvēstures avoti. Vīriešu ēdiens, ko sākumā sievietēm nemaz nepieklājās piedāvāt. Mūsdienās līdzīgi kā latvieši, pavasarim sākoties, atklāj grilēšanas sezonu, tā ungāri – gulaša sezonu. Arī tagad to vāra brīvā dabā čuguna katlos uz atklātas uguns, tikai mūsdienās ne vairs ejot ganos, bet piknikojot un svinot dārza svētkus. Gulašu gatavo no liellopa gaļas (stilba vai pleca daļas), dārzeņiem (noteikti paprikas!) un garšvielām – ķiploks, saldie vai asie pipari u. c.