Portugāles vīni mūsdienās nozīmē lielisku iespēju baudīt kvalitatīvu vīnu par saprātīgu cenu.
Vīnsaimniecības renesanse
Šī nelielā valsts Pireneju pussalas rietumdaļā portvīnu eksportē jau kopš XVII gadsimta, taču tradicionālajā vīnsaimniecībā ilgu laiku valdīja pagurums. Par laimi, pirms vairākām desmitgadēm tas beidzās.
Mūsdienās Portugāles vīna industrijā tiek investēti lieli līdzekļi, tāpēc daudzu sarkanvīnu, īpaši Doru (Douro) apgabalā darīto, kvalitāte pieaug. Pie darba ir ķērusies jaunā vīndaru paaudze – tā apgūst milzīgo klimata un augšņu potenciālu un ražo vīnus, kuriem vairs nav jāslēpjas aiz mūžīgajiem spāņu konkurentiem.
Lai gan valsts ir maza, tajā ir atšķirīgas augsnes, reljefs un klimats. Valsts ziemeļos vēsajā Atlantijas klimatā aug viegli, spirdzinoši vīni, kas jau labu laiku demonstrē Portugāles vīnsaimniecības renesansi.
Šķirņu dažādība
Tiek lēsts, ka Portugālē audzē ap 500 šķirņu vīnogas, tādējādi tā izceļas ar lielāko vīnogu daudzveidību pasaulē. Tradicionāli vairumu vīnu dara nevis no vienas šķirnes, bet no vairāku šķirņu sajaukuma.
Portugāles galvenā vizītkarte ir sarkanā Touriga Nacional. Šī ir bāzes vīnoga gan labiem portvīniem, gan Doru reģiona sarkanvīniem. Vēl Portugālei raksturīgas ir sarkanās vīnogas Baga, Alfrocheiro un Tinta Roriz (Spānijā zināma kā Tempranillo); baltās vīnogas Arinto, Antão Vaz un Fernão Pires.
Daudzu portugāļu vīnogu audzēšanā tiek piekopts tradicionāls stils, taču līdz ar modernas vīndarīšanas tehnikas ieviešanu ir uzlabojusies vīna kvalitāte. Tāpēc eksperti uzskata – nav pamata bažām, ka, palielinoties starptautisko vīnogu Chardonnay, Cabernet Sauvignon un Viognier lietošanai, tiks apdraudēta portugāļu vīnu savdabība.
Galvenie reģioni
Portugālē, tāpat kā citās Eiropas valstīs, reģioni ir sadalīti un aizsargāti ar likumiem, kuri nosaka vīna ražošanas tehniku, ražas lielumu, vīna sausuma pakāpi utt.
Augstākās kvalitātes vīniem uz pudelēm ir apzīmējums DOC – Denominação de Origem Controlada, kas norāda, ka vīns ražots atbilstoši visstingrākajiem konkrētā reģiona noteikumiem. Uz portugāļu vīniem apmēram 80% gadījumu būs norādītas arī vīnogu šķirnes.
Mūsdienās galvenie Portugāles vīnu reģioni ir Doru, Bairrada, Alentežu (Alenteju), Dau (Dão) un apgabals, kur top Vinho Verde.
Visslavenākais ir Douro DOC apgabals – tas atrodas ziemeļos, Doru upes ielejā. Šeit tiek darīti izcili, pilnmiesīgi, piesātināti un kompleksi sarkanvīni. Doru apgabala elegantie sarkanvīni ir saņēmuši A – pašu augstāko – kategoriju. Labāko vīnu fermentācija tiek veikta, izmantojot tradicionālo portugāļu metodi, vīnogas samīcot ar pēdām, lai pēc iespējas maigi iegūtu krāsu un tanīnus. Labākajiem reģiona vīniem ir bagātīga, dziļi sarkana krāsa ar purpursarkaniem toņiem.
Doru apgabala sarkanvīni īpaši piemēroti baudīšanai ar sarkano gaļu, medījumiem un sieru. Vīniem ir labs uzglabāšanas potenciāls.
Vinho Verde DOC top vislielākajā vīnkopības apgabalā, kas arī atrodas valsts ziemeļos. Zaļais vīns ir sastopams gan kā sarkanvīns ar bagātīgiem, sūriem tanīniem (to visvairāk dzer paši portugāļi), gan kā baltvīns, kas ir otrs eksportētākais vīns aiz portvīna. Vinho Verde baltvīni ir viegli, ar ogļskābes svaigumu, nelielu cukura atlikumu un augļu aromātiem. Agrāk ogļskābe vīnā radās pati rūgstot, mūsdienās rūpnieciski ražotajam Vinho Verde to pievieno mākslīgi.
Tuvumā esošais Dau reģions patlaban ir spēris lielu soli, lai kļūtu par nākotnes Portugāles top sarkanvīna reģionu. Saprātīga cena un pilnmiesīgi, eleganti, viegli uztverami sarkanvīni, kā arī daži baltvīni un augsts vīna dārzu novietojums ir šī reģiona panākumu atslēga.
No Alentežu reģiona nāk liela daļa moderno vīnu, kas Portugālei pēdējās desmitgadēs palīdzēja atgūt pozīcijas vīnkopības valstu vidū. Tie ir eleganti baltvīni ar izsmalcinātu struktūru un spēcīgi, piesātināti sarkanvīni ar nobriedušiem aromātiem.