Dānijas mājokļu arhitektūrai veltītā ekspozīcija Laipni aicināti mājās!/Welcome Home ir Dānijas Arhitektūras centra pirmā izstāde tā jaunajā mājvietā Blox Kopenhāgenā. Ēkas kodolā – ātrijā vairākos stāvos – izbūvētā ekspozīcija vēsta par Dānijas mājokļu arhitektūras vēsturisko attīstību 150 gadu garumā, mūsdienu situāciju un nākotnes prognozēm. Dānijas Arhitektūras centra vadītājs Kents Martinusens stāsta, ka šajā arhitektūras jomā ikviens sevi pamatoti var uzskatīt par ekspertu un ar šo arhitektūru ikviens no mums saskaras ikdienā. Viņš uzsver, ka mājokļu arhitektūra ir visiem Arhitektūras centra apmeklētājiem ļoti draudzīga un viegli saprotama tematika. Taču privātā dzīvojamā arhitektūra nav tikai vienkāršotā skatījumā tverts, plašai auditorijai domātu žurnālu interešu objekts, tā ir arī patiesi nozīmīga un ļoti sarežģīta arhitektūras joma. Ne velti tiek teikts, ka mājokļu krīze ir neizbēgama ikvienas neizdevušās pilsētplānošanas blakne.
Mūsdienās pēc straujākas vai lēnākas, taču nepārtrauktas dzīves apstākļu uzlabošanās Eiropā visā XX gadsimta garumā esam nonākuši punktā, kad sākas lejupslīdoša līkne, – iegādāties savu mājokli kļūst arvien dārgāk, dzīvojamās platības vidējais rādītājs uz vienu personu sarūk pat tik labklājīgā valstī kā Dānija. Izstādes un grāmatas atgriežas pie XX gadsimta vidus situācijas izpētes, kad pašvaldībām un valstij bija daudz lielāka ietekme uz mājokļu tirgu nekā mūsdienās. Atkal godā tiek celti XX gadsimta vidus arhitekti, kuri radīja interesantus, humānus un cenas ziņā pieejamus – bieži vien pašvaldības pasūtītus – mājokļu projektus.
Izstādē Laipni aicināti mājās! gan netiek runāts par krīzēm un neveiksmēm, bet par dažādos laikos piedāvātiem risinājumiem. Dāņi uzsver mājokļu arhitektūras ciešo saistību ar valsts ekonomisko attīstību, dažādiem tehnoloģiju jauninājumiem un dzīves stila pārmaiņām, kas gan tiešā, gan netiešā veidā nosaka, kur un kā mēs dzīvojam.
Pagātne
Izstādes sākumpunkts ir tvaika dzinēja izgudrošana XIX gadsimta vidū. Tad fabrikas vairs nebija nepieciešams celt upju tuvumā, un tās tika pārceltas uz pilsētām. Industriālās revolūcijas sākums iezīmēja arī lielāku iedzīvotāju migrāciju no laukiem uz pilsētām. Pilsētas tika uzskatītas par drošām vietām, kur patverties no laupītājiem, kariem un slimībām. Taču holeras epidēmija Kopenhāgenā XIX gadsimta vidū mainīja priekšstatus par dzīvi pilsētā. Nākamajās desmitgadēs pilsētbūvnieku un arhitektu uzmanības lokā kā galvenā risināmā problēma bija higiēnas apstākļu uzlabošana strādnieku apdzīvotajās pilsētas daļās.
Izstādes katalogā mājokļu vēsturiskā attīstība tiek izstāstīta, sekojot pārmaiņām vannasistabas un virtuves iekārtojumā. Tieši šīs telpas 150 gados ir pieredzējušas viskardinālākās pārmaiņas. Stāstot par modernistu ieviestajiem tehnoloģiskajiem jauninājumiem un apsēstību ar higiēnu, izstādes un kataloga veidotājiem nākas atzīt, ka ilgu laiku tā bija tikai turīgo privilēģija. XX gadsimta vidū Kopenhāgenā joprojām 50% mājvietu (pārējā Dānijā – 70%) nebija vannas un 60% galvaspilsētas mājokļu (pārējā Dānijā – 75%) nebija centrālās apkures vai karstā ūdens.
Rūpniecības attīstību nodrošināja daudzkārša fosilās enerģijas patēriņa palielināšana. Gaisa un vides piesārņojums fabriku tuvumā noteica modernistu pilsētplānošanas principus veidot atsevišķus rajonus rūpniecībai, dzīvošanai un atpūtai. Pilsētu centri pamazām kļuva par dzīvošanai arvien nepievilcīgāku vidi, un modernā mājokļu arhitektūra pārcēlās uz zaļajām piepilsētām. Interesanti, ka Dānijā kopš XIX gadsimta beigām arhitektoniski izteiksmīgākos un modernākos dzīvojamos namus cēla dažādi kooperatīvi un biedrības, kurām mājokļu attīstība nebija peļņas avots. Mūsdienās agrākās sociālās mājas bieži vien kļuvušas par ekskluzīvām dzīvesvietām ar augstāko īres maksu pilsētā.
Tagadne
Izstādes sākumā katrs apmeklētājs var paņemt sarkanu plastmasas žetonu un to vēlāk izmantot, atbildot uz kuratoru sagatavotiem jautājumiem. Izdarītās izvēles un atbildes izstādes beigās noved pie secinājuma, vai tev piemērotāks ir īres mājoklis vai labāk jutīsies mājvietā, kas ir privātīpašumā. Secinājumi mēdz būt pārsteidzoši pašiem atbildētājiem...
Mājokļu tirgū arvien lielāka daļa ir īrnieki– pat tajās valstīs – arī Dānijā –, kur tradicionāli lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo mājvietā, kas pieder pašiem. Izvēle dzīvot īrētā mājoklī tiek skaidrota ar pieaugošu iedzīvotāju mobilitāti un mainīgiem ģimenes sastāva un dzīves stila apstākļiem. Taču šai tendencei ir arī ekonomisks raksturs – arvien mazāk cilvēku var atļauties mājokli iegādāties privātīpašumā. Izstādes noslēgumā ir telpa, kurā var ieiet pa divām durvīm: pa vienām kā dzīvokļa īrnieks, pa otrām – kā savas dzīvesvietas īpašnieks.
Statistikas dati parāda atšķirības īrnieku un privātīpašnieku dzīvesveidā – īpašniekiem parasti ir lielāka mājokļa platība, viņi vairāk patērē vīnu un ekoloģisko pārtiku, vairāk gatavo paši mājās, savukārt īrnieki vairāk dzer alu, smēķē un biežāk izvēlas pusfabrikātus un ātrās uzkodas. Te skaidri iezīmējas, ka sociāli veiksmīgākie iedzīvotāji joprojām izvēlas savu mājvietu iegādāties privātīpašumā.
Dāņu jaunie arhitekti, kuri tagad nosaka toni visā pasaulē, sevi pieteica šīs tūkstošgades sākumā ar neparasti risinātiem dzīvokļu namiem. Viņi veiksmīgi apvienoja nekustamo īpašumu attīstītāju intereses ar iedzīvotāju ērtībām. Ekstrēmākie piemēri ir Bjarkes Ingelsa projektētie nami, piemēram, vienā ēkā apvienojot daudzstāvu autonovietni un dzīvokļus ar terasēm, kas imitē dāņu privātmāju priekšdārziņus. Interesanta ir arī Bjarkes Ingelsa biroja BIG projektētā ēka, kas tiek saukta par Astotnieku, kurā apvienotas gandrīz visas pilsētas funkcijas – tajā atrodas biroji, veikali un dzīvokļi, līdz kuriem pa slīpu celiņu ar divriteni var uzbraukt pat nama augšējos stāvos. Šīs mājas ir uzceltas Kopenhāgenas jaunajā Ērestādes rajonā, ko dāņi tagad atzīst par pilsētas neizmantoto iespēju. Te pārāk liela brīvība tika dota nekustamo īpašumu attīstītājiem, un pilsēta pārāk maz pieprasīja tiem ieguldīt publiskās telpas labiekārtošanā.
Nākotne
Apsolījums prognozēt, kādi mūsu mājokļi izskatīsies nākotnē, ir apmeklētājiem kārdinošs, un to izmanto arī izstādes Laipni aicināti mājās! rīkotāji. Taču arhitekti pret nākotnes prognozēm ir arvien piesardzīgāki. Pārāk bieži tās XX gadsimtā ir izrādījušās smieklīgas un tālu no īstenības. Tieši par to būs nākamā izstāde Londonas Dizaina muzejā: no 7. novembra tur būs skatāma ekspozīcija Nākotnes mājas, kurā tiks izstādīti XX gadsimta arhitektu priekšlikumi mūsu mājvietām iedomātā nākotnē. Dāņi atzīstas, ka pašlaik droši var prognozēt tikai vienu – ka nākotnes mājokļu scenārijs attīstīsies vairākos virzienos un vienlaikus pastāvēs dažādi dzīvošanas modeļi.
Izstādes veidotāji arī stāsta – ir skaidrs, ka liela daļa mūsu nākotnes mājokļu ir uzcelta jau tagad. Katru gadu tikai viens procents dāņu pārceļas uz pilnīgi jauniem namiem. Liela ekspozīcijas daļa veltīta dažādiem mājokļu pārbūves un pielāgošanas veidiem. Tiek rādīti piemēri, kā pārveidotas gan XX gadsimta sākumā, gan vēlāk 50., 60. un 70. gados celtās privātmājas un dzīvokļu nami, kas pirmajā mirklī šķiet novecojuši un mūsdienās dzīvošanai nepievilcīgi. Nozīmīga izstādes daļa veltīta būvniecības materiālu pārstrādes veidiem – kā vecus ķieģeļus un betonu var pārstrādāt jaunos būvniecības materiālos. Līdz šim Dānijā lielu daļu ēku celtniecībā izmantotā betona pārstrādāja kā mazkvalitatīvu materiālu jaunu ceļu izbūvei. XX gadsimta sākumā modernie arhitekti vēlējās būvēt tukšā tabula rasa situācijā, ko viņiem vēlāk negribēti nodrošināja Pirmajā un vēlāk Otrajā pasaules karā nopostītās pilsētas. Šķiet, XXI gadsimtā arhitektiem un iedzīvotājiem būs jārēķinās ar agrāk uzcelto.
Izstāde
Laipni aicināti mājās!
Dānijas Arhitektūras centrā Kopenhāgenā līdz 23. septembrim
Mohameds