Multimediālā deju lielizrāde Abas Malas ir izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas, un kopā tiek stāstīts Latvijas, mūsu visu, stāsts. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums. "Tā nav vēstures stunda, bet personīgs pārdzīvojums un iespēja būt par nozīmīgu daļu no lielizrādes Abas Malas," tā projektu raksturo projekta radošā komanda.
Skatītājs var baudīt telpisku ilūziju, ko palīdz radīt īpaši veidota 2000 kvadrātmetru liela mākslas projekciju skatuve.
Kopumā lielizrādē piedalās Latvijā nebijis profesionālu dejotāju skaits uz vienas skatuves – vairāk nekā 500 mākslinieku, kas pārstāv visdažādākos deju žanrus: profesionālo baletu, profesionālo laikmetīgo deju, tautas dejas un mūsdienu deju – sākot no hip-hopa līdz sporta dejām.
"Ja mēs salīdzinātu attēla skaitļošanas apjomus, tad ņemot vidēji jaudīgu spēļu datoru cenā ap 1500 eiro, tādam vajadzētu aptuveni 10 gadus nepārtrauktas skaitļošanas, lai izdarītu to, ko esam paveikuši mēs Abas Malas projektam," skaidro videoprojekciju mākslinieks Māris Kalve.
"Veidojot 18. novembra centrālās deju lielizrādes Abas Malas scenogrāfiju, vēlējāmies, lai skatītājiem ir sajūta, ka viņi ir daļa no izrādes. Lai skatuve nebeidzas tikai Arēnas Rīga centrālajā laukumā, bet rodas sajūta, ka tā turpinās pāri tās robežām," stāsta multimediālās deju lielizrādes Abas Malas scenogrāfs Didzis Jaunzems.
Multimediālajā lielizrādē Abas Malas mūzikai ir tikpat liela nozīme kā dejotāju sniegumam un vērienīgajām videoprojekcijām, akcentē radošās komandas pārstāvji.
Izrādes noskaņa arī muzikāli ir svinīga, pacilāta un saviļņojoša – gluži kā dzimšanas dienā. Ņemot vērā, ka viens no galvenajiem tematiskajiem pavedieniem, kas rit cauri izrādei, ir pati Latvijas vēsture - tātad arī dejas vēsture, mākslas vēsture un līdz ar to arī mūzikas vēsture -izrādes skaņu celiņā ir atpazīstami arī daudziem jau zināmas Latvijas komponistu radītu skaņdarbu aranžēti fragmenti, epizodes vai citāti.
"Nebūs melots, ja teikšu, ka dejošanai kā darbībai, esot deju kolektīvā, reizēm ir pakārtota nozīme... Te sadejojas pāri un veidojas ģimenes, un tad dzimst bērni un tad viss turpinās dejojošos bērnos un mazbērnos..." vaicāta par tautas deju mūsdienās, stāsta 18. novembra centrālā kultūras pasākuma – deju lielizrādes Abas Malas horeogrāfe Dace Adviljone.
Iestudējuma režisors, mākslinieciskais vadītājs – Juris Jonelis; režisors, projekciju; vizuālā video materiāla režisors – Roberts Rubīns; režisora, mākslinieciskā vadītāja asistente – Kristīne Freiberga; scenogrāfs – Didzis Jaunzems, scenogrāfijas uzbūve, realizācija - Arnis Vatašs, liberta autore – Rasa Bugavičute-Pēce, komponisti, mūzika – Andris Sējāns, Reinis Sējāns, Liepājas Simfoniskais orķestris, horeogrāfija – Dace Adviljone (tautas dejas), Liene Grava (laikmetīgā deja), Raimonds Martinovs (balets, modernās, sporta dejas), horeogrāfu asistenti – Gints Baumanis (tautas deja), Reinis Rešetins (laikmetīgā deja), Andris Pudāns (balets, modernās, sporta dejas), multimediju mākslinieks – Māris Kalve, tērpu māksliniece – Jolanta Rimkute, tērpu mākslinieces asistente - Ilze Kaša, animators, mapinga inženieris – Vilis Bērziņš, literārie, mūzikas konsultanti – Raimonds Briedis, Orests Silabriedis, producente – Daiga Livčāne, producentes asistente – Monta Brūvere, radošā mārketinga komunikācija – Kaspars Eglītis, sabiedriskās attiecības – Gunta Kursiša, mārketings, sabiedriskās attiecības – Lelde Kristiāna Vozņesenska, operators – Rinalds Zelts, skaņu ieraksts – Kārlis Drukteins.