Atceries, ko vēl nezināji!

Vēl ko es domāju. Ka Rožukalne ļoti pavirši tomēr raksta. Vismaz par šo raidījumu. Jo viņa neuzsvēra cik tomēr drosmīgi un godīgi ir mūsu vēsturnieki. Es šorīt vēlreiz paskatījos un paklausījos I.Feldmani, B.Daukštu, arī V.Klišānu un mani pārņēma prieks un lepnums.Nu ir vēl Latvijā gudri un drosmiģi vīrieši. Bet to vajag uzsvērt un izcelt. Lūk, vakardien lasu pagājušās ceturtdienas IR žurnālu un tur rakstīts,ka Zigmars Liepiņš Visu Latvijai ziedojis 10 000 ls un kā saka - uz karstām pēdām dabūjis amatu. Jā, es saprotu ,ka bez mēslojuma rozes ne ziedēs, ne smaržos, bet - kā grībās tīrību un godīgumu. Un to manās acīs personificē godīgi un pašaizliedzīgi vēstures pētnieki. Nu var dzīvot nepārdodoties! Iegāju Visu Latvijai mājas lapā un man palika nelaba dūša. Pretīgi. Fuj. Un tie ir mani tautieši ?! Netciami. Lūk. Izskaitiet - cik valdībās naciķi ir vadījuši Tieslietu ministriju. Lūk, izskaitiet - par cik naudiņām un kā naciķi ir tirgojušies. Labi. Lai katrs pats domā un spriež. Es sev par pienākumu uzliku uzrakstīt,ko es domāju un to arī izdarīju.

Kā īlēns no maisa duras laukā paša raidījuma vadītāja mazā sapratne par rādīto un stāstīto. Vai tiešām nevarēja atrast vēsturi zinošāki cilvēki?Vai tiešām raidījumu cikls domāts tikai tiem, kuri paši bijuši aculiecinieki šiem notikumiemi, un paša vadītāja zināšanu paplašināšanai vēsturē?

Raidījumi ir izcili, protams. Esmu ļoti patīkami pārsteigta. Aizdomājos par to,ka priekš jaunatnes tie varētu būt par garu. Priekš manis - tieši laikā. Raidījuma vadītājs mani neaizrauj, jo zinu,ka viņš nav vēsturnieks un viņam nav sava viedokļa. Cita lieta,ka ja tāds ir uzstādījums - tikai nolasīt sagatavotu tekstu - tad - manis pēc, lai ir. Bet katrā ziņā - beidzot ir kāda labā ziņā no TV arī priekš manis.

Diemžēl visai daudz neprecizitātes, nemaz nerunājot par reizēm dīvainu interpretāciju, kas liecina, ka taisītāji padomju laikā dzīvojuši, ja vispār bijuši tad pieauguši, lokālā vidē.

Man šis raidījums liekas gan interesants, gan kompetents. Vismaz - līdz šim. Paldies Harijam!

<...kā veidot pastāvīgu saikni ar skatītājiem, ja katra Melu laboratorija jāgaida divas nedēļas.> Man laimējies, jo Melu laboratoriju no 13. oktobra līdz šim laikam esmu redzējusi katru nedēļu.

Raidījums par mūziku un laika lokiem bija interesants – apmēram pēc 2-3 gadu pārtraukuma skatījos TV kastē. Pamatu pamatos piekrītot recenzentei, domāju, ka tēmas (kaut vai šī – mūzika un politikas ceļi un neceļi) var sadalīt pa vairākiem raidījumiem, lai stāsts veidojas plašāks un ieskats jautājumā netop ierobežots ar laika ritējumu.