i., rūpīgas izvērtēšanas) kārtībā sniegt adekvātu un samērīgu valsts atbalstu kvalitatīvākajām un vērtīgākajām norisēm Latvijas kultūrā.
Rakstnieki ir vērsuši sabiedrības uzmanību uz tukšumu kultūras finansējumā, tostarp literatūras nozarē, kurā valsts atbalsts ir niecīgs pat pašas kultūras nozares (t.i., Kultūras ministrijas) budžeta griezumā. Tiem, kas rakstniekiem pārmet emocionalitāti, tomēr jānorāda, ka aiz emocijām stājas darbi. Viens no konkrētajiem veikumiem – līdzdalība Kultūras ministrijas organizētajā literatūras un grāmatniecības darba grupā, kurā piedalās grāmatizdevēju, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Latvijas Literatūras centra, Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas, rakstnieku un Kultūras ministrijas pārstāvji. Ja darba grupas priekšlikumi tiks ņemti vērā un īstenoti, ir pamats cerēt uz pakāpenisku situācijas uzlabošanos.
Pašlaik notiek intensīvs darbs, lai sagatavotu divus būtiskus dokumentus – starpministriju sadarbības memorandu, ņemot vērā noteiktu ar literatūru saistīto funkciju izpildāmību tikai kopīgā darbā (it īpaši jāmin Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija), kā arī literatūras un grāmatniecības nozares stratēģiju, kas būtu vērsta uz nozares attīstīšanu visā tās procesu ciklā.
Daži būtiskākie virzieni:
1) KKF, tostarp literatūras nozares, finansējuma modeļa pārskatīšana, atgriežoties pie iezīmēta specbudžeta modeļa vai nosakot citu finansējuma modeli, kas nodrošina konsekventu un būtisku finansējuma pieaugumu;
2) lasīšanas veicināšanas un popularizēšanas pasākumi, gan ieinteresējot dažāda vecuma lasītājus, tuvinot rakstniekus un lasītājus, rakstniekus un skolas, rakstniekus un literatūras skolotājus, uzsverot šo virzienu kā literatūras procesu būtisku priekšnosacījumu;
3) latviešu literatūras mācību satura pārskatīšana, ņemot vērā literatūras īpašo nozīmi un tās mācīšanas specifiku;
4) valsts grāmatu iepirkuma un publiskā patapinājuma procesu optimizēšanu; grāmatu "minimuma" nodrošināšana iespējami lielākā skaitā bibliotēku;
5) atbalsts oriģināldarbu radīšanai un izdošanai, nosakot attiecīgus finansējuma ierobežojumus;
6) atbalsts oriģināldarbu tulkošanai un tulkojumu izdošanai;
7) viennozīmīga nostāja, ka valstī jābūt vismaz vienam pilnvērtīgi funkcionējošam literatūras periodiskajam izdevumam kā literatūras aktuālo procesu un domapmaiņas platformai, kas iznāktu 12 reizes gadā;
8) īpašu konkursu organizēšana un atbalsts laureātu grāmatu izdošanai.
Stratēģijas dokumenta priekšlikumu pamatā ir nozares profesionāļu vienots viedoklis un objektīvi statistiskie dati un rezultatīvie rādītāji.
Jāuzsver, ka kultūras ļaužu saceltā brēka nav saviskas apdalītības jūtu izraisīta atbalss. Runa ir par robežu, aiz kuras ir apstāšanās un pagrimums. Latvija un Eiropa pašlaik rēķina, kāda varētu būt pret Baltkrieviju vērsto sankciju cena. Bet – kāda ir cena, ko sabiedrība maksā, braši samīdama pati savus pamatus?
Kultūra nav vēstures atrauga, kas reizēm mūs nejauši piemeklē, bet kas mūsu šodienas dzīves kvalitāti neietekmē. Kultūrā mēs ierakstām dvēseli. Tā ir mūsu atmiņas un nākotnes institūts, kas nevar pagaidīt labākus laikus. Jo tas ir mīts, kas var pārvērsties biedīgā neatgriezenībā – ka valsts attīstības vezumu velk uzņēmumi, bizness jeb ekonomika vai tikpat bezpersoniska darbaspēka masa. Jebkuru attīstību virza cilvēks. Bet cilvēks nesākas ar naudas samērīšanu svaros un aizrautīgajām pirkt-pārdot spēlītēm. Cilvēks sākas ar citu bagātību, kas jākrāj ilgi un neatlaidīgi. Un kas prasa ieguldījumus.
Valsts – tie ir cilvēki, tāpēc jebkurš ieguldījums ir jāizsver, nevis tērgājot, ko dabūs vai nedabūs "tie citi", bet gan – ko mēs visi un katrs iegūstam vai neiegūstam. Jo nav nekādu "citu", nav "mūsu" un "jūsu" kultūras, kas "mums" neko nedod, jo, re, kā "mēs" vaiga sviedros svīstam, bet šajā nolāpītajā valstī visi tikai prasa un ņem, bet paši neko negrib dot. Varbūt mūsu veiksmēs un neveiksmēs tomēr jāskatās dziļāk – ko esam ēduši un kas mūs ikdienā baro? Varbūt daudziem tik netīkamais Igaunijas piemērs ir būtisks ne tikai tāpēc, ka neapgāžami skaitļi liecina par ievērojami lielāku valsts atbalstu kultūrai, bet gan tāpēc, ka šiem skaitļiem ir liels un svarīgs zemteksts. Zemteksts, kurā mēs varbūt varam nolasīt atbildes par to, kā panākt valsts un nācijas, t.i., cilvēku attīstību, kas salīdzinājumā ar Latviju aizsteigusies tik tālu, ka mums jau kļūst netīkami ar to pat samērīties.