Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Humānā atlīdzība

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
patreiz humānisms
p
ir pavairot šarikovus, putinam vajag
Trollis JT > autors
T
Arti, ja nu Tu reiz te uzstājies kā filozofs ... varbūt paskaidro, kas tas HUMĀNISMS tāds ira par zvēru. Vai ar to ir domāts tas īpašību kopums, kas uzskaitīts Marka evaņģēlija 7. nodaļā 21 pantā? Vai kas cits?
nū, cenu nosaka pieprasījums
n
......................... cik filozofus vajag mazai Latvijai?
kā to ņem
k
Filozofs nav profesija.
  • 0
  • 0
jumors
j
SveiciensHildai vārdadienā!
Hildiņa
H
runā par lietu, biedri !
  • 4
  • 5
Gunārs T
G
Paldies par interesanto rakstu
jumors
j
Nu nē, te neviens nav Skaisle. Jo neviens bezsakarā nepiesauc kolaboracionismu.
Hilda
H
nu jumoriņ, nenocieties, atzinies, jādomā taču,ka sirdsapziņa tevi vairāk nomocīja kā zobusāpes. Labi, labi - klāj un plāj vaļā - kas un kā tur bija ar tevi - mēs sapratīsim - visi tevi sapratīsim - gan tie,kas upuri, gan tiek kas tādi kā tu kolaboracionisti , sasodītie -bļodlaižas
  • 4
  • 5
jumors
j
es neskaitos, es drīkstēt visu
  • 1
  • 0
ne par tēmu
n
Diskusijas KD kļūst neinteresantas, jo visi krāšņie personāži pazuduši. Skaisle tagad pozicionējas kā (cik pēc stila atpazinu )- Meitiņa, Vinetū, Dmitrijs(?), Sato, varbūt pa starpām vēl kāds. Senais arī reizēm palien zem Vārda. Žēl, jo bijām jau labi virtuāli paziņas..... Cieņā - lauku vecis.
lauku vecis Junonai
l
Paldies Dievam, ka vismaz Tu, Junona, neesi pārvērtusies par kādu matildi vai klotildi....Un izrādās Senais vēl arī tepat kaut kur veģetē...Prieks, prieks, prieks! Būs vismaz kam novēlēt priecīgus Ziemassvētkus, jo nevar jau zināt vai nākošgad tas tiks akceptēts no valdošā politiskā vēja virziena. Redz, Vilnis Vējš par to šaubās jau tagad .... Kvēli velkomētie "ciemiņi" uztaisīs mums riktīgu ramadānu. ... Un jāsāk jau pie laika trenēties 5 reiz dienā sliet dibenu gaisā.....
  • 3
  • 0
Senais
S
Tieši tāpat kā es, Jumona un tieši tāpat kā Jūs es priecājos par lauku veča konsekvenci pat alojoties :-).
  • 0
  • 0
Junona
J
Nu jau te vairs neko nevar saprast :( Es gan te tik aktīvi vairs neatzīmējos, bet palasu gan. Labi, ka vismaz lauku vecis vēl palicis tas pats :)
  • 3
  • 0
lauku vecis Hildai
l
Redz, es atkal "Ir" lasu galvenokārt žurnāla formātā.Man vispār nepatīk lasīt datorā, ja ir alternatīva.Un pastniecīte arī mums laba - presi piegādā laikus, cik nu tas ātri var būt, ja jābrauc krietns gabaliņš no pasta.Līdz ar to mūsmājas ir vieni no lielākajiem preses patērētājiem pagastā. Par maniem grēkiem nerunāsim....Latvijai kaunu neesmu darījis. Bet , lūk, ko secinu, ka "Ir" paliek aizvien welcomistiskāks un sāku jau nožēlot, ka esmu to pasūtinājis arī uz nākamo gadu. Multi kulturālo liberāļu politika ir gļēva un nodevīga un kad to sāk celt debesīs, tad man tiešām tāpat kā Tev jāsāk lamāties kā krievu jūrniekam..... Kas attiecas uz dzeju, nu jau kur tas laiks, kad to praktiski nelasu...Andreju Eglīti neviens vēl nav pārspējis, tādēļ goda vietā man viņa kopotie raksti, kurus bieži vien pārlasu... "Kur barikāžu meita Francija un zelta zemes auksti skati? Ak, valdnieki, jūs sen jau ceļam gaida ķēnišķīgie soda rati - Tik Kremļa Kainam smīns, cik gadus soda brauciens varēs ilgt? Ies rati lēnītēm, jo visiem ķēniņiem tos nāksies vilkt." Cik atbilstīgi šodienai, vai ne? Labs ir, mana mūžīgā kritiķiere , neaizmirsti, ka vienā jautājumā mūsu viedokļi sakrīt un pie latviešiem jau tas ir daudz.....
  • 6
  • 0
skaidrs
s
Skaislei atkal grūtās dienas, kā izskatās.. bet nu nekas, viņai tas gadagājums jau tāds, ka drīz ar tām būs viss cauri un miers mājās. :)
  • 2
  • 5
Dumjais
D
Atkal tu, veci, ar saviem pieņēmumiem. Senais te sen nav rādījies, bet, ja būtu, tad nelīstu ne zem kā.
  • 5
  • 3
Hilda
H
Āboltiņai nav ne vainas, gudra dāma. Kolaboracioniste - bet maz ir tādu, kuram tas grēks būtu svešs. Tu naciķis vecis vien kādu grēku sev esi uzkrāvis. Es gan pagaidām tieku tikai pie IR interneta versijas, tur neko tādu Zariņa nesaka. Tur gan ir pilns atkal ar bēgļu lietas slavināšanu, Merķeleni arī atkal rausta pa slavas debesīm, un es atkal lamājos kā krievu jūrnieks. Vispār jau tā ir slodze tik daudzus izlamāt, nokaunināt vai vēl kā citādi uz tiem reaģēt. Ko slavināt jau maz ir. Lūk. Veci, par ko atkal briesmīgi saniknojos. Skatos 100gr kultraidījumu par Kārli Vērdiņu. Un tad šito liekulību !!!! Parādās uzraksts - uzmanību - dzeju būšot. Un pat Vērdiņš arī žēlojas - nelasot latvieši dzeju, nemīlot. Bet nu ellle un un Indija - kaut vai tas pats sasodītais TV - vari man pateikt veci, cik tur ir bijusi dzejas lasīšana ? Bija Vācieša gads, Raiņa gads - bet kur šo dzejnieku dzeja ? Kur ?! To pašu Ziedoni - tas fonds Viegli - smaida un smejas un pogo un vītero - nu ko neskaitīt un ko nevīterot - bet veci!!! - kur Ziedoņa dzeja? Zini,kas bija pirmā un pagaidām vienīgā dzeja, kuru esmu klausījusies LNB ? Ķīniešu - klasiskā laikmeta. Bija jau nu īpaša , bet .... vārdu sakot - nav ne taisnības, ne kārtības pasaulē veci, vienkārši nav. Un vislielākā mērā vainīgie , protams, ir kremļa draudziņi naciķīši ar savu ministrīti - pa priekšu. Lūk.
  • 6
  • 4
lauku vecis
l
Ak, tad šodien mani uzrunā Hilda! Kāpēc ne Teiksma...tak būtu latviskāk, vai ne... Sīkums , bet patīkami, ka kāda visnotaļ interesanta dāma par mani, sakārni no Sūnu ciema , nav piemirsusi... Neē, izolatorā vis nesēdēju, bet ja arī sēdētu, tad arī neatteiktos no savas pārliecības... Bet, lūk, kas šodien mani patiesi sarūgtināja. Lasu "Ir" ....un tur aktrise, ko tiešām cienīju , ņem un pasaka, ka norobežojas no Alvja Hermaņa teiktā...Izrādās, vēl viena welcomiste mums uzradusies! Tas par Gunu Zariņu. Par Āboltiņu nav ko runāt .Maita caurcaurēm!
  • 5
  • 1
Hilda
H
svētā debestiņ, veci, Tu !! Lidinies te tā kā fenikss pār pelnu laukiem ... Es atkal spriedu,ka pēc Solvitas Āboltiņas paziņojumiem par naciķiem - kremļa partneriem - būsi aizvilkts uz DP un par atteikšanos sniegt liecības - sēdi izolatorā - nu jau trešo nedēļu. Iztēlojos , kā tava Laimdotiņa ar silto ēdienu trumulīšiem sēž pie režģa un lūdz tevi padoties , bet tu nē un nē. Pat tāds kā lepnums [par tādu cietu gribu , bet kas izrādās - tepat vien esi ... kinžalu aiz spārniem aizbāzis un dīžājies kā gailis vistu aplekdams gribēdams. Nu to vajadzētu izbeigt - šo runu un darbu nesakritību. Āboltiņu maisā iekšā pie naciķiem , maisam galu ciet un izlaist ārā tikai uzvarētāju. Ko teiksi veci?
  • 8
  • 6
neatbilstība
n
Ja fakti neatbilst teorijai, - jo sliktāk faktiem.
Vārds
V
pieņēmums nebija aksioma?
  • 1
  • 0
Vārds
V
Toties, ja teorijā kaut viens pieņēmums, tā ir bezjēdzīga.
  • 3
  • 1
Sato
S
Vēl. Kas mani aizkustināja līdz pašiem sirds dziļumiem un uzjundīja tādas sāpes un pārdomas .... Kurosavas bērnos - kad viņi runā kameras priekšā par savu tēvu - kā mirdz un vizuļo mīlestība viņu sejās. Un es sev jautāju - kas ir ģeniālāk - radīt filmas, vai radīt cilvēkus- apliecinātājus tam,ka mīlestība ir. Ka tie nav tukši vārdi, fantāzija, iedomas. Ja es savā dzīvē spēšu ar tādu mīlestību sejā runāt par savu tēvu, tad es uzskatīšu sevi par patiesi garīgu būtni. Prātā es sevi par tādu jau uzskatu, bet - ak vai - ja vien ar to pietiku - ar to, ko tu prātā izdomā, ja vien būtu tik vienkārši. Reiz braucu autobusā un tur bija večiņa - viņa visu ceļu smaidīja tādu mīļmāmiņas smaidu , tādu eņģeļa smaidu. Un es pie sevis spriedu - tantuks "nefiltrē" īstenību, realitāti - varbūt ir otrādi, varbūt es " nefiltrēju" - tik daudz laika un enerģijas šai saulē sējot vējā, lejot caurā sieta, veļot Sīzifa akmeni ...
Vārds
V
Pareizi meitēn, jo gudrībai nav svarīgi - kurš, bet - ko.
  • 9
  • 0
Sato
S
ai, tas ir tik tik ļoti sarežģīti. Lūk, reiz biju Jāņa baznīcā uz dievkalpojumu. Un tur tante man dod konfekti un manu - jau mammu ar izaugušiem bērniem sauc par meitenīti un gandrīz galviņu grib glaudīt. Un tad es kaut kā iedomājos par to,ka viņa varbūt jūtas par kaut ko ļoti ļoti vainīga. Un ka tagad izpērk savus grēkus pret kādiem savējiem - aplaimojot ar savu mīlestību un labestību svešinieku. Jo - padomā pats - ja mēs ņemam tā individuāli - nu ir taču tā,ka visi esam labi un maigi, visu pasauli apķert un samīļot spējīgi. Es par sevi domāju,kā par labestīgu būtni. Bet visu to acīs, kuri uzskata, ka mums bez runām ir jāpieņem un jāuztur musulmaņi - to acīs es taču esmu ļauna ksenofobe. Vai kā par mani rakstīja Ikstena- ka es rakņājoties viņas dzīvē -kaut gan par viņas dzīvi es esmu spiesta uzzināt, jo viņa par to stāsta visur un visiem ... Tā kā .... nu ja - jāsaka banālais - ir sarežģītāk kā vienkārši pateikt labus vārdus ...
  • 11
  • 7
polovcietis
p
Gribu Jūs papildināt. Arī es autobusā redzēju šādu ainu: No skolas mājās brauc meitenīte ar mugursomu plecos, turpat sēž padzīvojis pāris. Onkulītis, laikam jau ar dzirdes problēmām, kāpjot laukā no autobusa, meitenītei, laikam bijušajai kaimiņienei vai radu bērnam, paskaļi teic: "Lai tev labas sekmes skolā, lai veicas, lai laba veselība!" Un meitene pēc tam visu ceļu smaida... Autobusā uzmirdzēja tāds gaišums, sen neredzēts. Kas tad īstenībā notika? Nekas, tikai mīļi, no sirds teikti vārdi, kuru priekšā sabruka visas politikas shēmas, izdzisa "novilktās sarkanās līnijas", izbālēja dzeltenās preses "sabiedrības krējuma hronikas", atkāpās agresīvās un uzmācīgās reklāmas. Īstuma un sirsnības priekšā. Gaišus svētkus visiem. Bez iepirkšanās drudža pazīmēm.
  • 9
  • 1
Sato
S
Par garīgumu un par domas dziļumu. Vakardien pavadihju vakaru iespraukusies starp diviem ģēnijiem - Šekspīra Karalis Līrs un lugas jāpaniskais kinovariants Kurosavas režijā. Aktuālāk , dziļāk un būtiskāk neko pateikt nav iespējams. Mēs neesam sadziedējuši 2.pasaules kara brūces, mēs neesam tikuši skaidrībā par to , ko īsti mēs - cilvēki - izdarījām Dienvidslāvijas, Afganistānas un Irākas utt. karos, kad mēs jau esam sastājušies ierindās jauniem slaktiņiem. Qou vadis - cilvēce - saucēja balss tuksnesī... vai garīgums un dziļums ir spēja sevi distancēt no šiem notikumiem, spēja paklusēt par to ? Es domāju par mākslinieka atbildību - Šekspīrs rakstīja 17. gs. , Kurosava uzfilmēja 1985.gadā ... ģeniāla luga, ģeniāla filma - gan lugu lasījuši, skatījušies -laikam jau miljardi, filmu noteikti ir skatījušies miljoni - vai mēs - cilvēki -esam no tā visa kaut ko mācījušies? Ir tāda Kopolas filma Apokalipse. Nespēju saņemt dūšu,lai to skatītos, bet apmēram zinu,ka tā ir ļoti spēcīga filma, kas parāda kara neprātu. Biju Vašingtonā - skatījos , redzēju visus tos ļoti iespaidīgos Vjetnamas kara memoriālus, to nenormālo Arlingtonas kapsētu - un es sev uzdodu jautājumu - vai tiešām ar to visu nepietiek,lai izbeigtu karus, lai aizliegtu ieročus? Kāda jēga ir visu laiku visiem humānistiem dievlūdzējiem , ja viņi nav spējušu neko mainīt cilvēka dabā? Viss progress taču ir cilvēka iznīcības vārdā. Lasu - ASV jauna meitene esot kļuvusi par miljardieri, jo izdomājusi ļoti lētu un ērtu asins pārbaudes metodi. Ko pasūtījuši .... militāristi .... Jā. Starp citu - Kurosavam pasniedza Oskara balvu par mūža ieguldījumu kino attīstībā un viņš saka, ka neko daudz par kino joprojām nezin. Varbūt tā arī visa tā gudrība, ka esot pat ģēnijam - tu esi spējīgs pateikt,ka neko īsti nezini? Nezinu...
Kristofera draudzene
K
Neslinko - atbildi - kāpēc cilvēki karo? Es domāju,ka tur ir vesels komplekts ar atbildēm. Kaut kas no izdzīvošanas instinkta - cīņa par resursiem, kaut kas no gēniem - tie prasa visu to labāko sev un tiem pie kājas - ja tā drīkstētu teikt - morāle un gars vai Augstais firmaments. Es domāju,kā tas ir tām tautu staigāšanām - zemākattīstītie dorieši pakļāva smalkos ahajiešus , bet ar tiem saplūstot radīja šodienas Rietumu civilizācijas pamatus. Tagad saplūdīs musulmaņi ar kristiešiem - un ko tie radīs? Jaunu civilizāciju ? Kādu ? Jeb tomēr tieši otrādi - iznīcinās civilizācijas vispār ?
  • 3
  • 0
reptilis
r
Arī pretendējat uz ģēniju:)))...ir tāds rakstnieks un filozofs M.Vellers un viņš ļoti labi ir uzrakstījis- kāpēc cilvēki karo?
  • 2
  • 0
Gunta Leona
G
Teorijas ir teorijas. Nevis teorijām nav sakara ar šodienas realitāti, bet šodienas realitātei nav sakara ar teorijām. Kurpneks saņem samaksu par padarīto, garīgā darba darītājs - tikai humāno palīdzību. Vēl gar darba veicēji varētu pievienoties daudzajiem ziedojumu vācējiem, latvieši taču ir cītīga ziedotāju tauta, gan jau ko ziedotu...
polovcietis
p
Tikt galā ar garīguma un atlīdzības problēmām mācieties pie dueta Sandra - nav tur ne mūzikas, ne tekstu, bet latvju treniņbikšotā daļa sajūsmā par saviem mūziķiem. Ir noteikta takse, un uz priekšu! Nekādu garīgu ne radošu moku.:)
puslodes
p
pa labi - teorija, pa kreisi - prakse, kad sāks domāt tad arī varbūt izrādīsies, ka autora vēl gluži nav
Vinetū
V
Atkal brīnišķīgs ieraksts. Daudz nopietnāku pārdomu un diskusiju vērts, kā šāds formāts. Laikam jau nevar salīdzināt grāmatvedi un rakstnieku. Tas ir tik ļoti nekorekti. Nezinu nevienu grāmatvedi, kurš dzīvojas pa grāmatvežu mājām Venstpils kunga aizvējā un ceļo pa pasauli par mūsu visu kopējo naudu - neatkarīgi no tā vai tā saņemta no VKKF , vai no kāda ziedojumu fonda, vai pat KM. Man jau šķiet,ka autors pats nosauc to būtisko - tradicionāli ir pieņemts - tas ir kā tāds sabiedriskais līgums , ka rakstnieki ir sabiedrības prāts un sirdsapziņa, tā sabiedrības daļa ,kas talantīgi uzraksta un "laiž" tautās domas, kas virmo gaisā, bet kurām ir jāiegūst vārdu forma. Tāpēc viņus kaut kā īpašāk izceļ un lolo un no viņiem sagaida - kaut ko īpašāku , kā no grāmatveža piemēram. Un tā problēma ir tā - manā sapratnē - ka šodienas rakstnieki diezgan skaļi un nekaunīgi pretendē uz mūsu naudu , īpašiem pabalstiem un darba apstākļiem - tās pašas rakstnieku mājas, ziedojumu naudas utt. - bet -nespēj apmierināt mūsu nepieciešamību pēc skaidri noformulētas kolektīvās domas, viedokļa , vēlmēm. Tā kaut kā. Skaidra lieta, ka esam tik dažādi - pēc izglītības, sociālās vides, vecuma, nacionalitātes utt. - un tomēr .... Paskatieties , pavērojiet , ko raksta par mūsu rakstniekiem - tādi nabadziņi - bet uz sitienu vienu pašu Kārli Vērdiņu zinu, kurš strādā algotu darbu. Kurš spēj kaut ko pateikt par mums visiem, nevis tikai par to, kā jūtas viņa slavenā nabiņa. Nu tā kaut kā atkal.
Dmitrijs
D
Ar manu lietotājvārdu sāka rakstīt citi un tad es sapratu, ka no situācijas varu iziet pati to vairs šajā medijā nelietojot. Runa nav par kloniem. Man bija pietiekami ērti un man tas šķita godīgi rakstīt ar vienu un to pašu lietotājvārdu. Kādam citam tas likās joks un asprātība rakstīt manā vārdā. Lūk. Tāpēc rakstīšu ar visvisādiem vārdiem. Ja KD ieviesīs reģistrēto lietotājsistēmu - tad protams, reģistrēšos.
  • 6
  • 7
interesanti.
i
kā tie Skaisles kloni vairojas.
  • 7
  • 2
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Autors: "... Paņemsim, piemēram, "garīgā darba" darītājus, kuri pieskaitāmi kultūras jomai..." - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - - Būtu labi, ja vienreiz par visām reizēm beigtu to KULTŪRAS vārdu bez jēgas valkāt! "Garīgs darbs", rupji runājot, ir tāds, kas nerada TAUSTĀMAS vērtības. Tai pašā laikā jāatceras, ka arī kurpniekam, lai radītu jaunu apavu modeli, būs jāsāk ar garīgu darbu. Bet rakstnieka garīgais darbs vainagosies ar taustāmu, pārdodamu vērtību - grāmatu. Starp citu - vai garīga un/vai fiziska darba atalgojums nav drīzāk ekonomisks nevis filoSofisks temats?
reptilis-Infuzorija
r
Ļoti labi uzrakstījāt. Visgrūtākais ir sarežģītas lietas pateikt vienkārši un saprotami.
  • 0
  • 0
Infuzorija
I
Viduslaiku didaskalikās pie filozofijas bija pieskaitīta arī jūrniecība, lauksaimniecība un amatniecība. Tieši tādu apsvērumu dēļ, kā Jūs, cienītais lustīgais nerri uz tirgus plača, piesaucāt kurpnieku. Visām šīm it kā materiālajām nodarbēm ir ļoti nopietna garīga bāze, pamatīgs domāšanas process, lai tās vispār īstenotos. Tātad to arī uzskatīja par filozofiju jeb mūslaikos varētu teikt - kultūru.
  • 4
  • 0
Infuzorija
I
Nu, ir tāds Ksenofonta dialogs, ko sauc "Oeconomicus", kā arī pastāv vēl cits, nedaudz vēlāks sengrieķu traktāts ar tādu pašu nosaukumu, kura autorību pētnieki bieži vien piedēvē Aristotelim. Aristoteļa filozofijā vispār ir mēģināts ietvert pilnīgi visas cilvēka dzīves jomas. Tas gan visvairāk ir saistīts ar to, ka gan Senajā Grieķijā, gan ļoti ilgi pēc tam - faktiski līdz Jauno Laiku sākumam filozofija bija tāda kā pamatmasa, kas, pati nebūdama zinātne, iekļāva sevī visas zināšanu, zinātņu un mākslu jomas. Vismaz antīkajā laikmetā un viduslaikos tā bija, ja paskatāmies visas tolaik esošās zinātņu klasifikācijas un mācību programmas (viduslaiku triviums un kvadriums, vai, ka pirmajās viduslaiku universitātēs vispirms studenti apguva filozofiju, lai pēc tam pārietu uz teoloģijas studijā). Var pat teikt, ka tajos tālajos laikos par filozofiju sauca to, ko šis mūslaiku autors (domāts Svece) sauc par "kultūru". Jā, piekrītu, ka rakstniecību vispārināti saukt par strādāšanu kultūras jomā ir augstākā mērā šķērsām, jo tādā gadījumā ne mazāk vai varbūt par vairāk kultūras jomā strādā arī fiziķi, gēnu biologi un citi pētnieki visdažādākajās jomās, starp citu, bieži vien radot daudz novatoriskāka un "autorīgāka" par kaut kādu kārtēju sieviešu literatūras grāmateli šaurai sabiedrības daļai. Bet, jā - kultūrā darbojas visi. Arī grāmatveži. Jo ar kultūru mūslaikos saprot to, ko antīkajos un viduslaikos saprata ar filozofiju - tajā bija ietvertas visas cilvēka prāta darbības, ieskaitot mūziku un aritmētiku. Visādā ziņā filozofija un ekonomika nav pretnostatāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka filozofijā nav noteiktas robežas, par ko tajā var vai nevar domāt un spriest - ekonomika, politika, tiesības, māksla, medicīna, ētika utt. Visās šajās jomās ir plašs lauks filozofiskiem jautājumiem. Drīzāk būtu jāapšauba kas cits, proti, KURŠ var par šo visu spriest. Lai filozofs cienījamā veidā runātu par kādu ar fiziku, ekonomiku vai valodu saistītu jautājumu, viņam jābūt ļoti nopietnām zināšanām konkrētajā jomā. Pretējā gadījumā ir daudz, daudz labāk par to visu paklusēt.
  • 3
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja