Es biju tikko pamodusies, kad to uzzināju. Pirmā sajūta, kas mani pārņēma, to uzzinot, bija drošības sajūta. Otrā sajūta bija šampanietis. To arī tūdaļ aizskrēju nopirkt. Es tiešām skrēju, un tagad domāju, kāpēc torīt tā steidzos.
Iespējams, ne vien mani, bet daudzus Latvijas iedzīvotājus bija pārņēmis ne tikai atvieglojums, bet arī zināma svētku sajūta, kas Latvijas politiskajos notikumos tik bieži negadās. Sociālos tīklus pārpludināja laba novēlējumi un tīrs prieks. Tā bija vienreizēja sajūta, kuru negribējās nokavēt, tāpēc steidzīgi nopirku bodē šampanieti Cosmopolitan Diva, jo cita tur nebija, un gribējās, atkorķējot pudeli, saskandināt ar tuvākajiem cilvēkiem un sevī klusi nočukstēt: mīļie Latvijas cilvēki, paldies, ka jūs esat.
Enerģija nemelo. Egila Levita ievēlēšana kaut vai uz dažām dienām bija atnesusi pār Latviju gaišas gaismas masas, kuru mums visiem tik ilgi ir pietrūcis. Zem lietussargiem varbūt nāksies stāvēt vēlāk, bet tagad ir jāļauj strādāt skaidrajam saprātam un gaismai. Līdzīgas sajūtas mani bija pārņēmušas, kad Latvijā viesojās pāvests Francisks. Tajā dienā Aglonas bazilika atgādināja gaismas lodi un cilvēkiem acīs varēja manīt iekšēju mirdzēšanu. Tā ir kā daudzu cilvēku iekšēja vienošanās bez vārdiem. Šādu sajūtu bieži nācies just arī Dziesmu un deju svētkos. Iespējams, šo sajūtu prot radīt tikai tas, kas prot uzrunāt nevis tikai sevi, bet arī citus cilvēkus.
Enerģija nemelo. Ja pastāv politiskais egocentrisms, Latvijas politiķu vidū tas ir ļoti spēcīgs. Varbūt tieši politiskais egocentrisms traucē veidot dialogu, uzklausīt, dzirdēt un palīdzēt. Politiķi ar laiku kļūst tik aizņemti ar savu personu, ka daži no viņiem nemaz neatceras, kāpēc tikuši ievēlēti un kādus solījumus devuši tautai.
Enerģija nemelo. Drošības sajūta ir viena no svarīgākajām sajūtām, kādu grib izjust cilvēks. Ne tikai politikā. Arī dzīvē. Taču visbiežāk tā ir nedrošība un bailes. Valstī, kurā iedzīvotāji cits no cita baidās, kaut kas nav kārtībā. Nedrošības un baiļu piemērs ir pati Eiropa. Tikai neviens nav tik drošs, lai to atzītu pats sev. Spēcīgs prezidents Latvijai pašlaik ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Jo arī Latvija ir Eiropa.
Dalailama ir sacījis, ka mūsu ķermenis ir radīts, lai mīlētu, nevis sistu. Cilvēka dabai tuvāks ir maigums. Mūsu ķermenis vairāk ir piemērots apskāvieniem nekā fiziskām sāpēm. Vēl svarīgāk par fiziskajām sāpēm ir neradīt emocionālās sāpes, vēl svarīgāk par visu ir arī domās citam citu mudināt uz apskāvieniem, ir tik svarīgi cits citam biežāk teikt: mīļie Latvijas cilvēki. Tāpat vien teikt, jo Latvijas cilvēks esi arī tu pats. Modinātājpulksteņa vietā ieslēgt apskāvienus. Apskaut cilvēku. Nav nekā vieglāka un reizē grūtāka par to.
Andris
kgb
lustīgais nerris uz tirgus plača